Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9789135t1hc5a0.jpg)
Visai pārējai pasaulei šķita, ka Markam un Kellijai ir lieliska dzīve. Markam bija labs darbs, viņiem piederēja jauka māja, abu trīs bērni bija laimīgi un līdzsvaroti, un viņi katru gadu atvaļinājumā brauca uz ārzemēm.
Tomēr aiz slēgtām durvīm viņu attiecībās bija problēmas. Kaut arī Marks un Kellija patiešām mīlēja viens otru, abi jutās apmulsuši, sarūgtināti un izmisuši no cīņām, bez kurām, kā viņiem šķita, tie nevar iztikt. Bija jūtams, ka Kellija visu laiku ir dusmīga, bet Marks apjucis — viņš vienkārši nesaprot, kas notiek.
Problēma bija tāda, ka Markam kā lielākajai daļai vīriešu nebija nekādas nojausmas par to, ka Kellija viņu laulības novērtēšanai izmantoja sieviešu īpašo punktu skaitīšanas sistēmu.
Kādu vakaru viņi nonāca līdz jautājumam par laulības šķiršanu un vienojās apmeklēt attiecību konsultantu. Kellija par to priecājās. Marks piekrita, bet pie sevis nodomāja, ka vajadzētu ar visu tikt galā pašiem. Lūk, ko viņi teica konsultantam.
Kellija:
Marks ir darbaholiķis. Viņš aizmirst par mani un bērniem un nekad neko nedara mūsu labā. It kā mūsu vispār nebūtu. Viņam eksistē tikai darbs, darbs, darbs, mēs esam viņa prioritāšu saraksta pašā apakšā. Esmu piekususi būt bērniem gan mātes, gan tēva vietā. Vēlos vīrieti, kurš grib mani, rūpējas par mani un piedalās ģimenes dzīvē bez manas uzbāšanās.
Marks (izbrīnīts):
Es nevaru noticēt tam, ko tu saki, Kellij... Ko tu domā ar to, ka es nerūpējos par tevi un bērniem? Paskaties uz mūsu skaisto māju, uz saviem tērpiem un dārglietām, uz lielisko skolu, kurā mācās mūsu bērni...
To visu tev un bērniem nodrošinu es! Jā, es daudz strādāju, lai mēs visi varētu šādi dzīvot un lai mums būtu visas tās jaukās lietas, ko mēs dzīvē vēlamies. Es raujos katru nedēļu, cik spēju, bet tu nekad to nenovērtē! Tu tikai piekasies...
Kellija (dusmīgi):
Tu vienkārši to neaptver, vai ne? Es daru visu tavā labā... Es gatavoju ēst, tīru, mazgāju, organizēju tavu sabiedrisko dzīvi un rūpējos par ģimeni... Tu tikai strādā. Kad tu pēdējoreiz manā vietā iztukšoji trauku mazgājamo mašīnu? Vai tu vispār zini, kā to ieslēgt? Pasaki, kad tu aizvedi mani kaut kur vakariņās? Pasaki, kad tu pēdējoreiz pateici, ka mīli mani...
Marks (šokēts):
Kellij... tu zini, ka es tevi mīlu...
Lielākā daļa vīriešu nezina, ka sievietēm pastāv punktu skaitīšanas sistēma par partnera devumu attiecībās. Vairums vīriešu ar nevērību izturas pret pašu faktu, ka šī sistēma eksistē, un var nonākt sadursmē ar to bez jebkādas izpratnes, ko ir izdarījuši nepareizi.
Punktu skaits, kuru vīrietis ieguvis no savas partneres, tieši iespaido viņa dzīves kvalitāti kādā laika posmā. Sievietes ne tikai uzskaita punktus, viņām ir arī rezultātu tablo. Kad vīrietis un sieviete nolemj dzīvot kopā, viņi nekad neapspriež sīkākas detaļas par to, kādu ieguldījumu katrs dos attiecībās. Katrs klusībā pieņem, ka otrs turpinās sniegt to pašu, ko viņš ir devis, izturēsies tā, kā to ir darījuši viņa vecāki, vai atbildīs stereotipiskajām lomām, kurās vīrietis pļauj zālienu, bet sieviete gatavo ēst.