Āfrikas tradicionālo reliģiju galvenā ideja ir cieši saistīta ar seksu kā fizioloģisku funkciju. Sekss ir dzīvības spēka pamata izpausme, cilvēka nemirstības instruments, tam ir ceremoniāli rituāla nozīme.
Seksualizētā Āfrika
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Rakstīt par baila cilti un nepieminēt seksu ir tas pats, kas rakstīt par debesīm un nepieminēt sauli. Sekss viņu dzīvē ir vienmēr klātesošs elements. Agrīnais vecums ir sagatavošanās seksuālām darbībām, brieduma gados tas ir viņu mērķis, bet vecumu viņi pavada neatlaidīgi mēģinot seksuālo aktivitāti turpināt... Dzimumattiecības viņiem atrodas vienā līmenī ar ēšanu un dzeršanu. Katrā ērtā brīdī tām var nodoties bez jebkādiem ierobežojumiem.»
E. Smits baila cilti pētīja 20. gadsimta sākumā. Kopš tā laika Āfrikā daudz izmainījies: uzceltas neskaitāmas ostas, izveidota infrastruktūra, uzbūvēti rūpniecības uzņēmumi, biroji, veikali, medicīnas iestādes, simt miljoni afrikāņu pievērsti kristietībai, vēl vairāk kļuvuši par musulmaņiem.
Reliģiju sintēze
Tieši mūsdienās afrikāņu rituāli sāk atdzimt un populārs kļūst viedoklis, ka Rietumi destruktīvi ietekmē etniskās reliģijas. Tradicionālo reliģiju iznīcināšana un eiropeiskās kristietības ieviešana iedragāja afrikāņu dzīves seksuālo pusi un dzimumaudzināšanu. Viņu tradicionālās audzināšanas zināmi posmi ir maģijas apdvesti, saistīti ar seksuāliem rituāliem un burvestībām. Turpretī kristietības priekšstati ir bezdzimuma, tie atdala seksu no reliģijas, tāpēc nespēj pilnvērtīgi aizstāt tradicionālo kultūru Āfrikā.
Seksa jomā tur joprojām dominē tradīcija. Vairāk nekā 50 miljoni afrikāņu pilnībā turpina dzīvot pēc senajiem ticējumiem un rituāliem. Savukārt kristiešu vidū izplatīts senās un jaunās ticības apvienojums. Daudzās afrikāņu kristiešu draudzēs klasiskās ticības dogmas tiek transformētas un kristīgā ticība iegūst jaunus sižetus. Par kristīgās Mīlestības prototipu uzskata mīlestības izpausmi laulībā. Tiek sludināta Kristus un Marijas seksuālā savienība. Radušies neskaitāmi neortodoksālie virzieni, kas dzimumaktu ar vīru, sievu, draudzeni, draugu vai mācītāju sludina par vienīgo veidu, kā piedzīvot ideālo Mīlestību.
Daudzām Bībeles patiesībām tiek piešķirta seksuāla nokrāsa: piemēram, Kristus un Marijas Magdalēnas attiecībām, jaunavas Marijas ieņemšana tiek traktēta kā Dieva vīra fiziska savienība ar Mariju.
Radīšanas mīts
Kā vēsta dogoņu mīts, Dievs Amma no māliem radīja zemi un noguldīja to uz muguras kā sievieti. Tās ārējos dzimumorgānus simbolizēja skudru pūznis, bet klitoru — termītu pūznis. Amma bija vientuļš un tuvojās zemei, lai ar to gulētu. Bet, tiklīdz Amma tai pietuvojās, termītu pūznis sacēlās un kļuva tikpat ciets kā viņa loceklis, savienošanās nebija iespējama. Visuvarenais Amma nogrieza zemes klitoru, lai varētu tajā iekļūt. Minētais un līdzīgi mīti ir dievišķs prototips afrikāņu ciltīs plaši izplatītajai sieviešu apgraizīšanai, kalpo kā tās attaisnojums.
Afrikāņi tic, ka visām pirmbūtnēm ir divas dažāda dzimuma dvēseles. Viena dzīvo ķermenī, bet otra — debesīs vai ūdenī. Kad zēns tiek apgraizīts, viņš atbrīvojas no sievišķības, savukārt meitenes klitora nogriešana atbrīvo viņu no vīrišķības. Klitors vairs netraucē vīrieša un sievietes seksuālu savienošanos.
***
Gatavojot materiālu, izmantota šāda literatūra: Dž. Parinders. «Seksuālā morāle». Maskava, 2002.; Dž. Viljamsa. «50 fakti, kam jāmaina pasaule».