Ar mīļoto. Kopā vai atsevišķi?

Alu cilvēki

Pēc definīcijas — tā ir cilvēku suga, kas ļoti bieži uzturas savās mītnes vietās. Visdrīzāk arī sestdienās, svētdienās. Pēc darba dodas uz veikalu, nopērk ēdamo un — uz mājām. Ko var katru vakaru sadarīt mājās!? Kā paši izsakās — skatās TV, DVD, klausās CD, spēlē Play Station, sēž WWW vai WC un lasa  «Privāto Dzīvi».  Sieviešu kārtas pārstāves bieži mēdz uzturēties virtuvē vai darboties ap gludināmo ierīci.

Viņi mēdz teikt: «Bet mums kopā ir labi un interesanti!», «Mums nevajag nevienu citu!», «Mēs esam pašpietiekami!»

OK, es saprotu — ir tādi stāvokļi, kad gribas tikai vienam otru; ir tādi kautrīgie, kuriem nepatīk sveši cilvēki; ir dīvaiņi, kuri krāj naudu (iemesli var būt dažādi), tāpēc nevar atļauties iet sabiedrībā. Bet ir simtiem tādu, kuri tā visu mūžu — četrās sienās...

Bet pats dīvainākais ir tas, ka arī vislielākie tusiņu lauvas, sākot attiecības, pēkšņi pārvēršas par ķirbjiem un burtiski ieaug telpā ap sevi. Protams, protams, mīlestība dara trakas lietas, bet — no tās sūnas vairs nevar tikt laukā! Turklāt bieži vien viņi zaudē arī paskatu! Sievietēm pēkšņi zūd seja un forma, vīrieši zaudē humora izjūtu vai — vēl trakāk — verbālo funkciju vispār...

Tā vien gribas kliegt — hallo, mostieties! Jums attiecības ir kaitīgas! Tās jūs iespundē un velk pie zemes! Tikai nepārprotiet — es nedomāju attiecības kopumā, taču šādā versijā tas patiešām ir kaut kas ļoti dīvains...

Siāmas aitas

Pāri, kuri mēdz apgrozīties sabiedriskās vietās, bet kuru ingredienti (pārī parasti ir divi) ne uz mirkli neatiet viens no otra, gluži otrādi — visu laiku bučo un mīca viens otru. Romantiski!? Mīļi!? Katastrofāli!! Tas viss ne jau šekspīriskas mīlas dēļ, bet gan tāpēc, ka ES TĀ GRIBU un VIŅŠ/VIŅA ARĪ TĀ GRIB! It kā grib... Kā mana paziņa teiktu — AITU LAIME!

Viņi parasti uzsver: «Mēs nevaram viens bez otra!» Iespējamas arī pasugas, kur viens no pāra pieturas pie šīs pārliecības, otrs vienkārši neiebilst. Atļaušos piebilst — tas nenozīmē, ka abu nostāja šajā jautājumā ir vienāda, tikai viens savā apmātībā to nesaprot, bet otrs neko nedara, lai pirmais saprastu, — visdrīzāk mīļā miera labad.

Iecienītākās frāzes: «Ja tu iesi — es arī iešu!», «Es negribu iet, tāpēc esi mīļš un neej arī tu!», «Es gribu gulēt! Nāc tu arī, mīļum!» un tamlīdzīgi. Kopā, kopā, kopā! Ir jau labi, ja abi ir tādi sentimentāli pie sāniem sēdētāji, ja abi ir laimīgi iet gulēt, iet mājās vai neiet nekur, ja otrs tā vēlas. Bet ja nu ne? Cik muļķīgi — ja vīrietis grib iedzert ar draugiem, bet sieviete paskatās ar slaveno «man-nāk-miegs-un-tev-pietiek-dzert» skatienu un viņš tūlīt pat sāk žāvāties un atvadīties.

Cilvēks taču esot neatkarīga, domājoša būtne, kurai Dievs devis vairāk saprāta nekā primātiem...