Varis labo naivo jaunības kļūdu

Tāpat mani kaitināja kaitina īsziņu lasīšana manā telefonā. Īsziņas var būt dažādas, un tikai saņēmējs zina to patieso jēgu. Mīļākā? Bet kuram biznesmenim tādas nav? Tā taču ir tikai mīļākā — sieviete bez noteikta statusa... Un kāpēc mana bijusī sieva iedomājās, ka man jāpieņem viņas dzīves filozofija? It kā man nebūtu sava viedokļa!

Manuprāt, sievietes galvenā loma dzīvē ir bērnu audzināšana. Tāpēc jau mācījos, lai varētu dibināt savu firmu un kļūt neatkarīgs — lai spētu uzturēt ģimeni. Arī tēvs visu mūžu rūpējās par ģimeni. Esmu viņam pateicīgs, citādi diez vai kļūtu par to, kas esmu. Jā, man var pārmest, ka maz vērības pievērsu bērniem, taču es vienmēr zināju, ka Vika ar to lieliski tiek galā, tāpēc neuzskatīju, ka vajadzētu lauzties viņas dārziņā. Viņa arī pati tur nelaida, jo tikai viņa visu lieliski prata! Brīžam jutos atstumts un vientuļš, visu enerģiju ieliku biznesā. Mana toreizējā mīļākā bija saistīta ar mana biznesa jomu, daudz palīdzēja, lai es varētu sasniegt tās virsotnes, kurās esmu tagad. Nežēlīgi, bet tā ir...

Dzīve mūs metā gan pa labi, gan pa kreisi. Kas reiz šķita mīļš un jauks, ar gadiem kļūst pretējs. Nu jau grūti pateikt, kurā brīdī apjautu — ar Viku viss beidzies. Dabūjusi labi atalgotu darbu, viņa kļuva neciešama. It kā atriebdamās par agrāko, tērēja naudu jaunām kleitām, ballītēm un izbraukumiem, kuros piedalījās arī firmas vīrieši. Viņu dēļ Vika centās labi izskatīties, to nevarēju nemanīt.

Pirmo reizi par šķiršanos ieminējos joka pēc, bet Vika, tendēta uz mantu un naudu, uzreiz atklāja savu īsto dabu — sāka psihot, sevi žēlot un mani noniecināt. Nauda viņai stāv pāri visam. Kāda vairs saskaņa?

Izeja, protams, bija viena — labot naivās jaunības kļūdas un atbrīvoties no balasta, kas vilka uz leju... Neesmu nedz pirmais, nedz pēdējais, kurš nonācis pie šādām domām un rīcības. Lai arī Vika man kļuvusi gauži pretīga un ar viņu nav iespējams normāli par kaut ko vienoties, alimentus es maksāju.