Melngailis: «Lattelecom» un LMT pārdošana «TeliaSonera» apdraudētu konkurenci interneta un mobilo sakaru tīklā

Pēc viņa teiktā, mobilie sakari tagad nāk interneta tirgū un notiek šo pakalpojumu saplūšana, līdz ar to «TeliaSonera» pozīcijas, nopērkot abus uzņēmumus, būtu ļoti spēcīgas.

Melngailis runājis ar citiem tirgus spēlētājiem, piemēram, «Bite» un «Baltcom», visiem ir bažas, vai ir iespējams konkurēt tādā situācijā, kad «Lattelecom» un LMT pieder «TeliaSonera».

Melngailis norādījis, ka pagaidām turpinās piedalīties «Lattelecom» privatizācijā. Viņš pauž gatavību startēt izsolē, vispirms gan jāredz, kā valdība reaģēs uz «TeliaSonera» piedāvājumu un kāds būs premjera viedoklis, kurš «Lattelecom» jautājumā diezgan bieži ir mainījies.

Privatizācijā iecerēts piedalīsies kā «Lattelecom» vadības, darbinieku un ASV investīciju kompānijas «Blackstone» kopīgam uzņēmumam. Vienīgā atšķirība, ka akciju dalīšana darbiniekiem notiks pēc izsoles. Uzņēmums gatavs piedalīties izsolē ar nosacījumu, ka tam ir pirmpirkuma tiesības uz 51% par izsolē noteikto augstāko cenu.

«Pieņemam, ka «TeliaSonera» savus 49% «Lattelecom» mums nepārdos ar atlaidi un gribēs saņemt 49% no mūsu iepriekš nosauktās cenas — 290 miljoniem latu, kas ir cena par pilnu «Lattelecom» kontroli. Pieņemot, ka tas ir tā, mums jābūt ļoti drošiem par iespējām nopirkt 51% «Lattelecom». Protams, ja kāds izsolē par 51% būs gatavs maksāt, pieņemsim, divreiz vairāk nekā summa [147,9 miljoni latu], ko valsts būtu saņēmusi, piekrītot mūsu priekšlikumam, tad mēs gribētu paturēt iespēju no «TeliaSonera» nopirktās daļas pārdod izsoles uzvarētājam. Par jebkuru cenu mēs, protams, nevaram pirkt. Mums ir konkrēti investīciju plāni, saistības, un ir cena, pie kuras darījums vairs nav pievilcīgs,» norādījis Melngailis.

«Faktiski šī situācija, kad mēs neatsakāmies no tālākas dalības «Lattelecom» privatizācijā, valdībai ir ļoti izdevīga. Tā skaidri zina, ka viens pircējs, kas ir gatavs maksāt konkrētu cenu, jau ir. Līdz ar to valdība neriskē, ka, rīkojot izsoli, valsts varētu saņemt mazāk, nekā esam piedāvājuši,» norāda Melngailis.

Kā ziņots, Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) un «TeliaSonera» pārstāvji pagājušajā nedēļā tikšanās laikā nepanāca vienošanos par valstij un skandināviem kopīgi piederošā telekomunikāciju operatora «Lattelecom» privatizācijas modeli.

«TeliaSonera» joprojām uzstāj, ka vēlas iegūt kontroli gan «Lattelecom», gan LMT. Nākamais sarunu raunds plānots 6. februārī.

Kā ziņots, 21. janvārī Godmanis tikās ar Melngaili, un tikšanās laikā panākta vienošanās turpināt sarunas par «Lattelecom» kapitāla daļu pārdošanu, piesaistot «Blackstone». Toreiz tika panākta konceptuāla vienošanās, ka valstij piederošais 51% daļu paliek valsts īpašumā, un tās tiks pārdotas izsolē par maksimāli augstāko iespējamo cenu, veicot izsoles pretendentu atlasi un nosakot, ka izsolē varēs piedalīties uzņēmumi ar starptautiski atzītu reputāciju, kuriem ir pieredze Eiropas Ekonomiskajā zonā darbojošās telekomunikāciju kompānijās.

Otram «Lattelecom» akcionāram — «TeliaSonera» — tiek piedāvāts iegādāties valstij piederošās LMT kapitāla daļas. Līdz ar to «TeliaSonera» būtu jāatsakās no tiesībām uz 49% «Lattelecom» daļu. Ja šīs kapitāldaļas iegūs «Lattelecom» vadība un «Blackstone», valdība neiebildīs.

«TeliaSonera» tam piederošo «Lattelecom» akciju pārdošana kādam konkrētam pircējam būtu jāsaskaņo ar valdību, iepriekš norādīja Godmanis. Savukārt valstij būtu tiesības tai piederošo 51% «Lattelecom» kapitāldaļu pārdot izsolē ar pretendentu atlasi un saskaņošanu ar otru īpašnieku.

Kā vēl viens svarīgs nosacījums no valdības puses «Lattelecom» akciju pircējiem tiks izvirzīta biznesa plāna izstrāde, kas būs jāvērtē atzītiem auditoriem un jāskata valdības sēdē. Premjers uzvēris, ka valdībai jābūt pārliecībai, ka uzņēmums turpinās attīstīties.

Latvijas valstij pieder 51% «Lattelecom» kapitāldaļu, bet «TeliaSonera» īpašumā ir 49% uzņēmuma. Valstij pieder arī 28% LMT kapitāla daļu, «TeliaSonera» — 49% daļu, bet «Lattelecom» — 23% LMT daļu.

Melngailis piesaistījis «Blackstone», lai izpirktu «Lattelecom» no valsts un «TeliaSonera». Tomēr pagājušā gada 18. decembrī Aigara Kalvīša (TP) valdība nepagarināja 20. augustā starp Melngaili, Latvijas valsti un «TeliaSonera» noslēgto nodomu protokolu, kas paredzēja darījumu pabeigt līdz gada beigām un ieskaitīt naudu valsts budžetā.