/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja «Lattelecom» dalībnieku sapulcē panākta vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu ar uzņēmuma izpilddirektoru Nilu Melngaili, aģentūru LETA informēja «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Guntars Strautmanis.
Melngailis no aprīļa atstās «Lattelecom» izpilddirektora amatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūrai LETA apgalvoja Strautmanis, aiziešana no darba «Lattelecom» bijusi Melngaiļa iniciatīva. Šodien uzņēmuma dalībnieki piekrituši parakstīt vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu.
Vienošanās paredz, ka Melngailis amatu atstās 1.aprīlī, sacīja Strautmanis, piebilstot, ka par Melngaiļa aizvietotāju uzņēmuma dalībnieki varētu lemt nākamnedēļ, 3.martā vai 4.martā. «Pirms tam jāveic zināmi priekšdarbi,» sacīja Strautmanis.
Savukārt Melngailis uzsvēra, «Lattelecom» nepieciešama vadība, kurai ir nedalīts akcionāru atbalsts, bet uzņēmuma valde jau gandrīz trīs mēnešus strādājusi nepilnā sastāvā, līdz ar to faktiski iniciatīva par darba attiecību pārtraukšanu piederējusi akcionāriem.
Melngailis jau iepriekš valdībai bija nosūtījis vēstuli, kurā pauda bažas par situāciju uzņēmumā un norādīja, ka īpašnieki nav nodrošinājuši uzņēmuma valdes pilnvērtīgu darbu. Melngailis vēstulē norādīja, ka uzņēmumam šādā situācijā neizbēgami rodas juridiski un komerciāli riski.
Kā ziņots, «Lattelecom» akcionāri 7.decembrī nolēma nepagarināt Melngaiļa valdes priekšsēdētāja pilnvaras. Tā kā Melngailim bija beztermiņa darba līgums ar «Lattelecom», viņš varēja turpināt pildīt uzņēmuma izpilddirektora pienākumus.
51% «Lattelecom» daļu pieder Latvijas valstij, bet 49% - skandināvu koncernam «TeliaSonera».
Jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par «Lattelecom» un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.
Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki Melngaiļa vadībā, par «Lattelecom» izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompāniju «Blackstone». Realizējot šo shēmu, «Lattelecom» vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet «Blackstone» - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu.
Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja, līdz ar to arvien plašāk neoficiāli tika runāts, ka arī Melngaiļa palikšana uzņēmumā ir tikai laika jautājums.
Vēlāk «TeliaSonera» izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un «Lattelecom» akciju iegādi un kā iespējamo summu, ko «TeliaSonera» būtu gatava maksāt par 51% «Lattelecom», kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij, «TeliaSonera Mobility» prezidents Kenets Karlbergs nosauca 500 miljonus latu. 12.februārī valdība noraidīja skandināvu koncerna izteikto piedāvājumu.
Paralēli ASV investīciju kompānija «Blackstone» ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% telekomunikāciju operatora SIA «Lattelecom» daļu par 290 miljoniem latu.
Kā ziņots, Melngaiļa ienākumi, pērnā gada decembrī atstājot «Lattelecom» valdes priekšsēdētāja amatu, bijuši 163 274 lati, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā amatpersonas deklarācija pēc amata pienākumu pildīšanas pabeigšanas. SIA «Lattelecom» maksātā alga bijusi 162 842 lati.