Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Saldumu ražotājas «Laima» attīstību pirms 15 gadiem, iespējams, klupinājis toreizējais lauksaimniecības ministra vietnieks, vēlāk ekspremjers un Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, neļaujot piesaistīt ārvalstu investīcijas.
To laikrakstam «Dienas Bizness» pieļāvis nu jau bijušais «Laimas» direktors Elmārs Gozītis, kas uzskata, ka «Laimas» kolektīva iecerētā privatizācijas projekta bremzētājs bijis Šķēle, lai gan tiešu pierādījumu viņam nav.
Tieši ar Šķēli saistītā «Ave Lat» kļuva par «Laimas» īpašnieci, no kuras vēlāk uzņēmumu iegādājās Īslandes investori.
Šķēles viedokli laikrakstam neizdevās uzzināt, jo vakar viņš nebija sazvanāms un uz īsziņām neatbildēja.
Kā atgādina «Dienas Bizness», tieši Šķēlem pieder kompānijas «Bolster Management Limited» savulaik par bijušās «Ave Lat grupa» iegādi izsniegtais vekselis, kura sākotnējā vērtība bija 29 miljoni ASV dolāru.
Laikraksta rīcībā nonākusī informācija liecina, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijā lielāko un vienu no pelnošākajiem saldumu ražotājiem Latvijā AS «Laima» vēlējās iegādāties tās darbinieki. Tolaik uzņēmuma direktors Gozītis vairākkārt rakstīja toreizējam premjeram Vilnim Edvīnam Bresim un vēlāk jau arī Ivaram Godmanim un Ministru padomei, kas lēma par šiem jautājumiem, bet vēlāk vērsās Lauksaimniecības ministrijā un iesniedza «Laimas» privatizācijas priekšlikumus, kas visi esot palikuši bez atbildes.
1991. gadā «Laima» arī risināja nozīmīgas sarunas ar Zviedrijas kompāniju «Marabou», kuru laikā tika izskatītas iespējas veidot kopuzņēmumu košļājamās gumijas ražošanai, kā arī abas puses vēlējās sadarboties konfekšu ražošanā un tirdzniecībā. Kā liecina abu pušu nodomu protokols, «Marabou» jaunveidojamā AS «Laima» tika piedāvāts kļūt par 20% īpašnieci.
Kā stāsta Gozītis, «kad «Marabou» ģenerāldirektors aizbrauca uz Lauksaimniecības ministriju uz tikšanos ar Šķēli vai [toreizējo lauksaimniecības ministru Daini] Ģēģeru, viņi vienkārši nepiedalījās šajās sarunās».
Viens no iemesliem, kāpēc «Laimas» vadība vēlējās piesaistīt līdzīpašnieku, bija izejvielas — kakao pupu — trūkums deviņdesmito gadu sākumā, un uzņēmums cerēja saistīties ar ārzemju kolēģiem, kas palīdzētu risināt situāciju. «Laimas» vadības un kolektīva ierosmes netika pamanītas, bet 1992. gadā pēc Gozīša «aizsūtīšanas» pensijā parādījās toreizējā lauksaimniecības ministra vietnieka Šķēles 1. aprīļa pavēle «Par valsts firmas «Laima» privatizāciju un darba grupas izveidi privatizācijas izvērtēšanai». Vēlāk jau sekoja straujš uzņēmuma privatizācijas process.
Gozītis uz jautājumu, vai «Laima» būtu nogrimusi, ja «Ave Lat» to nebūtu privatizējis, atbildēja noliedzoši, sakot, ka ««Ave Lat» tur, manuprāt, ir tikai ņēmis ārā».
Tikmēr pēc gada gaidīšanas «Marabou» investīcijām Latvijā vairs nebija vietas un pēc tam, kad šī Zviedrijas kompānija nonāca starptautiski pazīstamā pārtikas ražotāja «Kraft Foods» sastāvā, milzu investīcijas ieplūda tolaik Kauņas konditorejas fabrikā, kuru «Kraft Foods» nopirka 1993. gada beigās.
«Kraft Foods» korporatīvo attiecību vadītāja Centrāleiropā Rasa Bagdoniene laikrakstam uzsvēra, ka «Marabou» nav tiešas saistības ar investīcijām Lietuvā, bet pastarpinātas gan. 1990. gadā norvēģu AS «Freia» nopirka zviedru «Marabou». 1993. gadā skandināvu «Freia Marabou» nopirka «Kraft General Foods» (tagad — «Kraft Foods»), un tā paša gada rudenī uzņēmums, turpinot attīstību, ienāca Lietuvā.
Kā liecina «Laimas» un «Kraft Foods Lietuva» finanšu datu analīze, kaimiņvalsts uzņēmums pēc ārvalstu kapitāla ienākšanas ir attīstījies ievērojami straujāk nekā pašmāju tirgus līderis, apgalvo «Dienas Bizness».
Pēc Bagdonienes informācijas, no 1993. līdz 2006. gadam kopējās ieguldītās investīcijas «Kraft Foods Lietuva» ir 41,5 miljoni ASV dolāru. Patlaban kompānija ražo produkciju 13 pasaules valstīm, arī Zviedrijai, Norvēģijai u. c.
Pērnā gada dati vēl tiek rēķināti, bet 2006. gadu «Kraft Foods Lietuva» pabeidza ar 66,1 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 27,7% lielāks nekā gadu iepriekš un ierindoja uzņēmumu 128. vietā Baltijā lielāko uzņēmumu vidū.
Savukārt «Laima» 2006. gadā apgrozīja 27,47 miljonus latu, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, un aizpērn tā Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā nebija ierindojusies.