Daudziem vīriešiem ir darbs, nauda, ģimene, iespējas pašapliecināties. Iespēja attiecības uzlabot vai veidot no jauna. Un tomēr viņi laiku pa laikam izvēlas meklēt baudu ārpus laulības saitēm, maksājot par to naudu. Kāpēc? Un kā uz to raugās sabiedrība?
Dace:
— Apjautājoties saviem vīrieškārtas paziņām, 90% no viņiem atbildēja, ka vismaz vienu reizi kaut ko tādu ir mēģinājuši. Kad prasīju — kāpēc? — populārākā atbilde bija: lai zinātu, kā tas ir.
Inese:
— Vai viņas tiešām ir labākas par sievām? Varbūt nemaz nav labākas? Varbūt vīrieši ar prostitūtām atļaujas realizēt seksa fantāzijas, kuras neuzdrošinās realizēt mājās, kaut sieva varbūt pat būtu gatava. Tikai vienā gadījumā no trim sapratu, ka nebūtu vis gatava.
Nožēlojami, ja to visu nevar ar cilvēku, ar kuru saistīta dzīve.
Una:
— Katram no vīriešiem ir savs attaisnojums, kāpēc viņš to dara. Droši vien katrs no viņiem šo attaisnojumu pie sevis noskaita vismaz piecas reizes dienā, lai labāk tam spētu noticēt.
Cilvēciski jau viņus var saprast, bet — ak, nabaga sievas! Vai tiešām vīrietī tik lielu daļu sajūtu kontrolē dzīvnieciska dziņa un tik maza nozīme šajos laikos ir savstarpējai uzticībai un mīlestībai? Zinu, ka tik ļoti naivi šajā laikā skan mani vārdi....
Aija:
— Arī seksu var un dažbrīd varbūt pat vajag pirkt kā preci! Tas nav vājums vai notrulināšanās! Tā ir vajadzību apmierināšana. Ja es būtu vīrietis, es noteikti vismaz reizi pamēģinātu seksuāli pievilcīgu prostitūtu. Man būtu svarīgi arī tas, ka mums nav nekādu saistību!!! Esmu gulējusi ar vīriešiem tikai seksa dēļ (tādēļ, ka ES to gribēju!!!) — tas nav nekas pazemojošs!!!
Maija:
— Domāju, ka cēlonis lēmumam pirkt meiteni nav tik daudz neapmierinošas attiecības ar sievu, kā iekšēja neapmierinātība ar situāciju un sevi konkrētajā brīdī. Varbūt cilvēkam pietrūkst varas apziņas vai pašcieņas, tās var būt arī bailes būt klaji fizioloģiskam seksa laikā.
Nav nekas jauns, ka diskomfortu, neapmierinātību un arī bailes vīrieši cenšas kliedēt ar kombināciju alkohols plus meitene. Skaidrā prātā par seksu nemaksā...
Agris:
— Rutīna iestājas arī seksā. Tad atliek vai nu staigāt apkārt neapmierinātam un īgnam, vai meklēt apmierinājumu citur. Ja pērkamais sekss vajadzīgs tikai tādēļ, lai apmierinātu kādas nerealizētas fantāzijas un gūtu baudu, kuru otrs vairs nesniedz, tad nekā pārāk nosodāma tur nav, ja vien tas pilnībā nesāk aizstāt sievu un nepāraug mīlas trijstūrī. Kompleksi gan ir jāārstē pie psihologa, nevis pie prostitūtām.
Jolanta:
— Konkrētajā tirgus segmentā viss notiek: pieprasījums ir un atbilstošs piedāvājums arī ir. Pircēji visumā esot apmierināti, bet vai arī pārdevējas jūtas tāpat? Atliek vien minēt.
Māris:
— Būs aitas, būs cirpēji... Šīs sievietes par prostitūtām gan nesauktu. Drīzāk viņas veiksmīgi savieno patīkamo ar lietderīgo — lietišķas biznesa attiecības. Toties šādi mīlestības pircēji gan izraisa riebumu, jo diemžēl pēc viņiem spriež arī par tiem vīriešiem, kuri šādi rīkoties pat nedomā. Tas liecina tikai un vienīgi par vīrieša vājumu. Neesi lupata, izšķiries un tad laid kaut ar visām uz visām pusēm!
* * *