Jumta izvēle

Tiešām, plašais piedāvājumu klāsts spēj radīt galvassāpes. Būvmateriālu tirdzniecības vietās var atrast metāla, bitumena, māla, cementa klājumus un uzņēmumos pasūtīt niedru, zemes, koka skaidu vai lubiņu jumtus. Izvēle atkarīga no gaumes, maciņa biezuma un jumta konstrukcijas.

Kas jāaprēķina?

Vispirms der parēķināt. Piemēram, cik maksās ieklāšanas darbi, ja pašu spēkiem nevar tos veikt, kādas būs transporta izmaksas, vai zem seguma nepieciešams latojums vai apakšklājs un kādas būs šo materiālu izmaksas, vai jumts ir jāsiltina un cik tad tas maksās, cik daudz kāda iespējamā seguma nepieciešams vienam jumta kvadrātmetram, jo daži materiāli ieklājot pārsedzas, un cik daudz tad aizies atgriezumos utt.

Ja nepieciešams mainīt arī jumta koka konstrukcijas, uzmanīgi jāizvēlas piedāvātie. Nav ieteicams izmantot zarainus, nekvalitatīvus vai slapjus kokmateriālus. Ja mitruma ir vairāk par 18%, pēc izžūšanas naglu vietas kļūst vaļīgas. Nesošām konstrukcijām nekas tāds nav pieļaujams. Slapju kokmateriālu izmantošana ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām jumtu būvniecībā, tā var beigties visai bēdīgi, jumts var pat ielūzt.

Būtiski arī padomāt par vēdināšanas iespējām, it īpaši metāla jumtam, jo kondensāts tad bojā ne vien klājumu, bet arī koka konstrukcijas.

Bituma dakstiņi

Mīkstie bituma dakstiņi ir vieni no populārākajiem, tie ir dažādās krāsās un formās — sešstūra, taisnstūra, viļņveida u. c.

Bituma materiāli sastāv no vairākiem slāņiem. Dakstiņu pamatā ir stikla audums, kas abās pusēs pārklāts ar oksidētu vai modificētu bitumu. Virspuse — vēl ar krāsainu akmens vai minerāla kārtiņu, kas piešķir krāsu toņus un pasargā no klimatisko apstākļu iedarbības, nodrošinot ilgu ekspluatācijas laiku.

Materiāla klāšana nav visai sarežģīta, to var veikt arī mājas saimnieks.

Bituma dakstiņus var izmantot jumtiem, kuriem slīpums nav mazāks par 100. Ja tas ir no 100 līdz 180, jāliek speciāls oderes klājums. Maksimālais slīpums nav noteikts. Ar dakstiņiem var nosegt pat jumtam piegulošas vertikālas sienas.

Šo materiālu izmanto gan jaunbūvēs, gan veco jumtu atjaunošanai. Ja tos liek uz esoša bituma seguma, tas pilda oderes funkcijas.

Viena no labākajām dakstiņu īpašībām — to var klāt uz dažādu formu un konfigurācijas jumtiem, turklāt ekspluatācijas laikā iespējams nomainīt arī vienu bojāto plāksni.

Metāla loksnes

Izvēloties metāla jumtu, priekšroka dodama cinkotam, vara vai alumīnija klājumam.

Cinkojums aizsargā metālu pret rūsu. Viss atkarīgs no apstrādes kvalitātes un metāla biezuma. Drošības labad šos jumtus ieteic arī krāsot, tomēr tas negarantē, ka tomēr neparādīsies rūsa, jo ziemā un vasarā, metālam izstiepjoties un saraujoties, krāsojumā rodas plaisas, pa kurām iekļūst mitrums.

Vara jumts kalpos ilgāk (100–150 gadu), un par to nebūs jārūpējas, ja nu vienīgi jānotīra lapas vai skujas. Tikko uzklāts, tas saulē spīd sarkanīgs, pēc pāris gadiem kļūst bronzas brūns, vēlāk matēti melns un visbeidzot — zaļš, kāds paliek simtiem gadu.

Ja rodas mehāniski bojājumi, tos viegli salabot, jo varu var lodēt. Izvēloties šādu jumtu, jārēķinās ar tā augsto cenu.

Alumīnija jumtus arī ir ērti montēt, jo materiāls ir plastisks, to viegli piemērot sarežģītām konstrukcijām. Tas ir ilgmūžīgs, praktiski nepakļaujas atmosfēras iedarbībai. Kā visiem metāla klājumiem, arī alumīnijam svars ir aptuveni divi kilogrami uz vienu jumta kvadrātmetru.

Metāla jumtu kopējā negatīvā īpašība ir trokšņainība — to īpaši ievēro lietus laikā. Lai novērstu kondensāta rašanos, laikus jādomā par ventilāciju, zem jumta materiāla jāieklāj arī hidroizolācija.

Metāla segumi uzkrāj statisko un atmosfēras elektrību. Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc zibens novadīšanas sistēmas.

Māla, plastmasas un cementa dakstiņi

Jauns materiāls, kas salīdzinoši nesen ienācis tirgū, ir plastmasas dakstiņi. Tos ražo no izkarsētām smiltīm, kuras sakausē ar samaltu plastmasu un krāsas pigmentu un tad izlej presformā. Šie dakstiņi — smilšu un polimēru savienojums — ir divreiz vieglāki par māla līdziniekiem, kaut izskata ziņā ne ar ko neatšķiras. Tiem ir labas izolācijas spējas, izturīgi pret saules stariem, ūdeni, salu, smilšu sastāva dēļ arī ugunsdroši. Pagaidām ir grūti noteikt to mūžu, bet ražotāji domā, ka tie varētu kalpot vismaz 60 gadu. Plastmasas dakstiņus var lietot dažādās jumta konstrukcijās.

Māla dakstiņi — tas ir pamatīgs jumts, kas nekad nemainīs krāsas toni. Problēmas varētu sagādāt apaugšana ar sūnām, sīkaļģēm, bet dakstiņus var notīrīt. Uz jumta tie elpo, tāpēc neveidojas kondensāts, kas bojā koka konstrukcijas.

Māla dakstiņu lielākais mīnuss ir to lielais svars, tādēļ ne visām mājām tie ir piemēroti. Ja ir 42–55 kg/m2, tad nesošajām konstrukcijām noteikti vajadzīgi izturīgi liela šķērsgriezuma materiāli. Pirms izvēlas dakstiņus, jāaprēķina sienu, pamatu un jumta stiprība. Tomēr šis mīnuss dažkārt kļūst par plusu, jo smags jumts labāk noslogo ēkas konstrukcijas.

Ja svara dēļ nav iespējams izmantot māla dakstiņus, speciālisti iesaka nedaudz vieglākos un lētākos betona dakstiņus. Tie gan nav tik izturīgi un ilgmūžīgi.

Niedres

Niedru jumts, kas lieliski absorbē lietus un krusas radītos trokšņus, ir ekskluzīvs un dārgs variants. Tos klāj no vēlā rudenī vai ziemā pļautām niedrēm, kas tīrītas un sietas kūlīšos.

Šāda jumta kalpošanas ilgums atkarīgs no tā slīpuma, apkārtējās vides ietekmes, izmantotā materiāla un darba kvalitātes. Parasti tam dod aptuveni 40–60 gadu.

Speciālisti stāsta, ka jumts ir nedegošs, ja tas ir uzklāts blīvi, kā arī ievērojot ugunsdrošības normas pie skursteņiem. Tomēr prakse pierāda pretējo — ar dzirksteli pietiek, lai tas aizdegtos…

Niedru jumtu cenu nosaka konstrukcijas sarežģītība klājuma biezums, jumta logu, skursteņu un citu elementu daudzums.

Ja izvēlas niedru jumtu, ieteicams pārliecināties par speciālistu pieredzi un zināšanām.

Koka skaidas

Jumta skaidas bija populāras koka ēkām līdz pagājušā gadsimta 40. gadiem. Arī šodien tās piemērotas lauku guļbūvēm vai stāvbūvēm, kuras apšūtas ar koka dēlīšiem.

Skaidas gatavo no apses, priedes un egles koksnes. Apsi uzskata par piemērotāko, jo koksne ir elastīga, labi pārcieš mitruma — sausuma maiņu, turklāt viena no lētākajām.

Skaidu jumta klāšana nav sarežģīta, bet darbietilpīga. Uz jumta var likt tikai svaigi plēstas, turētas ne ilgāk kā divus mēnešus. Vēlāk tās sažūst un grūtāk padodas darbam. Nepareizi uzliktas skaidas var deformēties, bet tas arī atkarīgs no koka struktūras.

Jumta plaknēs, kuras vērstas pret ziemeļiem — dienvidiem, skaidas nekalpo tik ilgi kā tur, kur ir pret austrumiem — rietumiem, jo tad saule karsē mazāk. Šāda jumta mūžu var pagarināt, skaidas impregnējot.

Konsultēja «K-Rauta» pārdevējs konsultants Vladimirs Savrinovičs.