Kabeļtelevīzijas, interneta, fiksēto un tā saukto virtuālo mobilo sakaru operators «Baltkom», piesaistot starptautisku investīciju kompāniju, varētu piedalīties zviedru «TeliaSonera» piederošo 49% SIA «Lattelecom» kapitāla daļu izsolē, pēc tam apvienojot «Baltkom» un «Lattelecom» vienā koncernā, aģentūrai LETA teica «Baltkom» ģenerāldirektors Pēteris Šmidre.
Šāds koncerns varētu darboties reģionāli, dibinot filiāles un pērkot uzņēmumus kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, arī izvēršot izklaides satura - televīzijas un maksas videofilmu pēc pieprasījuma - biznesu, kur «Lattelecom» ir iestrādes interneta televīzijas nozarē, bet «Baltkom» - 180 000 kabeļtelevīzijas un digitālas kabeļtelevīzijas abonentu, sacīja Šmidre.
«Baltkom» un «Lattelecom» apvienošanās gadījumā rastos jauns kapitāla daļu sadalījums, kurā Latvijas valstij vairs nebūtu līdzšinējā 51% kontrolpakete, sacīja Šmidre, norādot, ka šāds koncerns būtu sava veida «TeliaSonera» «spoguļattēls», proti, Zviedrijas valstij pieder nedaudz vairāk nekā 37% kompānijas akciju.
Apvienojoties ar «Baltkom», «Lattelecom» arī iegūtu virtuālo mobilo sakaru biznesu, kas balstās uz sakaru jaudas nomu no mobilo sakaru operatora «Bite», sacīja Šmidre, norādot, ka patlaban «Lattelecom» nav iespējas iegūt jaunas frekvences sava GSM un UMTS standarta mobilo sakaru operatora dibināšanai, jo visas frekvences esot atdotas.
Šmidre atzina, ka piesaistīt starptautisku investīciju vai tā saukto privāto kapitālu mazākuma daļu izsolē būtu grūti.
«Ja runa ir par kontrolpaketi, fondiem parasti jautājumu nav, bet par 49% viņi uzstādīs noteikumus, kas būs «jumta līgums plus»,» sacīja Šmidre.
Ar «Lattelecom» dibināšanu saistītais «jumta līgums» prasīja kompānijas vadību un svarīgu lēmumu pieņemšanu uz ilgāku laiku atdot ārzemju partneriem, 49% daļu turētāja «Tilts Communications» īpašniekiem.
Šmidre neatklāja, ar kuriem starptautiskiem investīciju fondiem viņam bijušas sarunas, taču, pēc neoficiālas informācijas, viens no interesentiem varētu būt kāds ar ASV finanšu konglomerātu «Citigroup» saistīts fonds.
Neoficiālā informācija arī liecina, ka Šmidrem bijuši kontakti ar valdības noraidītā «Lattelecom» vadības un darbinieku izpirkšanas plāna vienu no iecerētajiem finansētājiem, amerikāņu «The Blackstone Group».
Nopietnākas sarunas ar finanšu partneriem varētu notikt, kā arī sīkāka informācija par to identitāti varētu tikt izpausta pēc 1.aprīļa valdības sēdes, ja valdība izšķirsies par «TeliaSonera» piederošo «Lattelecom» daļu vai arī visa «Lattelecom» privatizāciju publiskas izsoles vai izsoles ar pretendentu atlasi ceļā, sacīja Šmidre.
«Baltkom» vadītājs neslēpa, ka savu priekšlikumu «Lattelecom» privatizācijai un tālākai attīstībai izvirzījis kā pretmetu satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) priekšlikumam «Lattelecom» nacionalizēt, «TeliaSonera» kapitāla daļas mainot pret «Latvijas valsts radio un televīzijas centram» (LVRTC) piederošajiem 23% «Latvijas Mobilā telefona» (LMT) daļu.
Kā ziņots, otrdien, 1.aprīlī, kārtējā sēdē Ministru kabinets izšķirsies par piemērotāko «Lattelecom» privatizācijas variantu, paziņojis premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Viņš teica, ka koalīcijas partneriem būs jāpieņem politisks, koleģiāls lēmums par atbalstu vienam no diviem iespējamiem privatizācijas variantiem. Ja nepieciešams, notikšot balsojums, un pārējiem būšot jārespektē vairākuma viedoklis.
Viens variants paredz valstij un Skandināvijas koncernam «TeliaSonera» piederošos 100% «Lattelecom» daļu kopīgi pārdot izsolē un pēc veiksmīgas izsoles «TeliaSonera» tiktu pārdotas valstij piederošās LMT daļas.
Savukārt otrs variants, par kuru tiks lemts, ir Šlesera piedāvātais akciju apmaiņas darījums. Šlesera ierosinājums paredz, ka «TeliaSonera» piederošos 49% «Lattelecom» daļu varētu pārņemt Latvijas valstij piederošais LVRTC, bet skandināvi pretī saņemtu LVRTC kontrolētos 23% LMT daļu, kā arī iespēju nopirkt 5% LMT daļu, kas ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder valstij, un 23% LMT daļu, kas pieder «Lattelecom». Līdz ar to «Lattelecom» pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet «TeliaSonera» iegūtu 100% LMT daļu.
Kā norādīja Godmanis, šis privatizācijas variants arī paredzētu nosacījumu, ka pēc tam 49% «Lattelecom» akciju tiktu pārdotas izsolē, piesaistot investoru, kā arī iekļaujot nosacījumu, ka vēlāk izsolē kopā ar valsti varētu pārdot jau 100% uzņēmuma kapitāldaļu.
Kā norādīja premjers, viņš ir rūpīgi iepazinies ar abiem variantiem un katram no tiem esot gan savi plusi, gan mīnusi.
Jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par «Lattelecom» un LMT privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.
Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki, par «Lattelecom» izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompānija «The Blackstone Group». Realizējot šo shēmu, «Lattelecom» vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet «Blackstone» - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.
Vēlāk «TeliaSonera» izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un «Lattelecom» kapitāldaļu iegādi un kā iespējamo summu nosauca 500 miljonus latu. Tos «TeliaSonera» būtu gatava maksāt par 51% «Lattelecom», kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij. Tomēr arī šo priekšlikumu valdība šā gada 12.februārī noraidīja.
«The Blackstone Group» iepriekš ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% «Lattelecom» daļu par 142 miljoniem latu.
