Valdība otrdien kārtējo reizi nespēja vienoties par telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» privatizāciju un nolēma gala lēmumu par piemērotāko privatizācijas variantu pieņemt, ministriem balsojot. Balsojums varētu notikt valdības sēdē nākamajā otrdienā, 8.aprīlī.
Pēc vairākas stundas ilgās valdības sēdes premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) žurnālistiem sacīja, ka uz nākamo valdības sēdi tiks sagatavoti divi juridiski precīzi privatizācijas piedāvājumi, starp kuriem ministriem būs jāizšķiras.
Viens no tiem būs Satiksmes ministrijas (SM) piedāvājums veikt akciju maiņu starp valstij piederošo «Latvijas Valsts radio un televīzijas centru» (LVRTC) un skandināvu koncernu «TeliaSonera», par kuru šorīt bija vienojies koalīcijas partiju vairākums.
Savukārt otru dokumentu sagatavos Ekonomikas ministrija (EM). Tas paredzēs «Lattelecom» 100% akciju pārdošanu izsolē, akcijas pārdodot gan valstij, gan skandināvu kompānijai «TeliaSonera».
Kā uzsvēra premjers, balsojumā būs jānosaka valdības pozīcija, lai varētu turpināt sarunas par telekomunikāciju uzņēmuma privatizāciju.
Premjers atzina, ka valdību veidojošo politisko spēku starpā jautājumā par «Lattelecom» privatizāciju nav vienprātības, tomēr vairākums koalīcijas partiju esot par akciju maiņas darījumu.
EM piedāvāto variantu sarunās ar Godmani esot noraidījusi arī «TeliaSonera» vadība. Sarunas laikā, kurā no Latvijas piedalījies arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), bet Skandināvu koncernu pārstāvējis prezidents un viceprezidents, Godmanis esot jautājis «TeliaSonera» attieksmi pret diviem iespējamiem privatizācijas variantiem.
Kā norādīja premjers, «TeliaSonera» esot noraidījusi iespējamu izsoles variantu, jo vēloties veikt darījumu ar Latvijas valsti, kā arī šāds privatizācijas variants tai nešķietot pietiekami caurskatāms un tajā esot pārāk daudz neskaidrību, piemēram, kas notiekot gadījumā, ja uz izsoli nepiesakās neviens pretendents, un kas tajā situācijā notiek ar valstij piederošajām LMT akcijām.
Savukārt piekrišana esot dota iespējamam akciju maiņas darījumam starp abām pusēm, nodalot LMT un «Lattelecom» īpašnieku struktūru.
Godmanis atzina, ka Latvijas puses iespējas šajā jautājumā joprojām esot ierobežotas, ko nosakot neizdevīgais jumta līgums, līdz ar to viens no pamatuzdevumiem esot īstenot darbības, lai no tā atbrīvotos un valsts varētu brīvi pieņemt tālākos lēmumus.
Savukārt Gerhards žurnālistiem uzsvēra, ka joprojām iestājas par savas ministrijas atbalstīto privatizācijas variantu un šodien nepieņemtais lēmums arī ir vērtējams pozitīvi, jo tas starp pusēm vēl tikšot rūpīgi vērtēts un nekāda sasteigta rīcība nav sekojusi.
Kā uzsvēra ministrs, šajā privatizācijas darījumā tomēr vairāk vajadzētu domāt par valsts interesēm un ieguvumiem, nevis atbalstīt «TeliaSonera». Pēc Gerhara teiktā, atbalstot Satiksmes ministrijas virzīto akciju maiņas darījumu, valsts šogad saņemtu arī salīdzinoši nelielus ieņēmumus - tikai 5% vērtās LMT daļas, kas tiktu pārdotas «TeliaSonera», tāpēc būtu lietderīgi izvērtēt arī citus privatizācijas variantus.
Gerhards arī nepauda skaidru turpmāko TB/LNNK nostāju šajā jautājumā un uz jautājumu, vai viņa pārstāvētā partija varētu pamest valdību, īsi norādīja: «Skatīsimies.«
Kā ziņots, šorīt valdību veidojošo partiju pārstāvju sarunās tika panākta konceptuāla vienošanās un vairākuma atbalsts jaunam telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» privatizācijas variantam. Atšķirīgu viedokli joprojām pauda apvienība «Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), kas norāda uz, viņuprāt, būtiskiem riskiem šāda darījuma īstenošanā.
Jaunajā variantā paredzēta atšķirīga LVRTC funkcija, kā arī radīta iespēja «Lattelecom» privatizācijā piedalīties ASV investīciju kompānijai «Blackstone». Iespējamais variants paredz, ka LVRTC iegādātos no skandināvu koncerna «TeliaSonera» 49% «Lattelecom» kapitāldaļu un par tādu cenu uzreiz tālāk to pārdotu kādam investoram, visticamāk, «Blackstone».
LVRTC šajā darījumā būtu tikai starpnieks, kā arī tiktu ievērota «TeliaSonera» prasība darījumu kārtot ar valsti. Šāds darījuma modelis vienlaikus paredz to, ka LVRTC «TeliaSonera» pārdod valsts īpašumā esošās mobilo sakaru operatora «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) kapitāldaļas. «TeliaSonera» īpašumā nonāktu arī «Lattelecom» īpašumā esošās LMT kapitāldaļas.
Kā rīta pusē sacīja Godmanis, īstenojot šādu variantu, tiktu nodalīta abu uzņēmumu īpašnieku struktūra. Valsts arī atbrīvotos no neizdevīgā, pašlaik spēkā esošā «jumta līguma» ar «TeliaSonera». Tāpat šajā darījumā tiktu iekļauts iepriekš valdībā atbalstītais izsoles elements, kas paredzētu, ka valsts kopā ar 49% «Lattelecom» īpašnieku izsolē pārdod 100% uzņēma akciju. Izsolē valstij būtu noteicoša loma pretendentu atlasē.
«Šāds darījuma variants «TeliaSonera» apmierina,» aģentūrai LETA sacīja «TeliaSonera» preses sekretārs Niklass Henriksons, norādot, ka koncerna mērķis ir pārņemt pilnīgā kontrolē mobilo sakaru operatoru LMT, kā arī pēc «Lattelecom» sadalīšanas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos iegādāties sevi interesējošos pakalpojumus.
Līdzīgu piedāvājumu iegādāties 49% «Lattelecom» akciju iepriekš jau izteica «Blackstone».
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) neatbalsta šādu variantu un norāda uz būtiskiem riskiem tā īstenošanas gadījumā. Līdzīgs viedoklis esot arī citiem TB/LNNK ministriem un tāda būšot arī partijas pozīcija šodienas valdības sēdē, aģentūru LETA informēja Gerharda padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Spriņķe.
Pēc šodienas tikšanās Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis žurnālistus informēja, ka vēl būs jāveic zināmi priekšdarbi valdībā, lai nonāktu līdz lēmuma pieņemšanai. Vēl ir nepieciešama papildu informācija, piemēram, vai «Blackstone» joprojām ir ar mieru piedalīties darījumā.
Arī Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis norādīja, ka sarunas turpināšoties un «situācija mainoties ik pa brīdim». Partija atbalstot nosacījumu, ka šajā darījumā jābūt izsoles elementam, kā arī jāiegūst rakstveida apstiprinājumi par «TeliaSonera» un «Blackstone» pozīcijām. «Šajā jautājumā jābūt stingri dokumentētiem viedokļiem,» uzsvēra Brigmanis.
Viņš arī prognozēja, ka šis darījums varētu veiksmīgi noritēt un jau šogad valsts budžets tiktu papildināts ar 230-240 miljoniem latu.
EM piedāvātais variants paredz valstij un «TeliaSonera» piederošos 100% «Lattelecom» daļu kopīgi pārdot izsolē, bet pēc veiksmīgas izsoles skandināvu koncernam tiktu pārdotas valstij piederošās LMT daļas.
Savukārt satiksmes ministra Aināra Šlesers (LPP/LC) piedāvā akciju apmaiņas darījumu, kas paredz, ka «TeliaSonera» piederošos 49% «Lattelecom» daļu varētu pārņemt Latvijas valstij piederošais LVRTC, bet skandināvi pretī saņemtu LVRTC kontrolētos 23% LMT daļu, kā arī iespēju nopirkt 5% LMT daļu, kas ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder valstij, un 23% LMT daļu, kas pieder «Lattelecom». Līdz ar to «Lattelecom» pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet «TeliaSonera» iegūtu 100% LMT daļu.
Šlesera privatizācijas variants arī paredzētu nosacījumu, ka pēc tam 49% «Lattelecom» akciju tiktu pārdotas izsolē, piesaistot investoru, kā arī iekļaujot nosacījumu, ka vēlāk izsolē kopā ar valsti varētu pārdot jau 100% uzņēmuma kapitāldaļu.
Kā ziņots, jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par «Lattelecom» un LMT privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.
Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki, par «Lattelecom» izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompānija «The Blackstone Group». Realizējot šo shēmu, «Lattelecom» vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet «Blackstone» - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja.
Vēlāk «TeliaSonera» izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un «Lattelecom» kapitāldaļu iegādi un kā iespējamo summu nosauca 500 miljonus latu. Tos «TeliaSonera» būtu gatava maksāt par 51% «Lattelecom», kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij. Tomēr arī šo priekšlikumu valdība šā gada 12.februārī noraidīja.
«The Blackstone Group» iepriekš ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% «Lattelecom» daļu par 142 miljoniem latu.
Pirmdien ar oficiālu piedāvājumu «Lattelecom» privatizācijā klajā nāca kabeļtelevīzijas, interneta, fiksēto un tā saukto virtuālo mobilo sakaru operators «Baltkom». Kompānijas ģenerāldirektors Pēteris Šmidre aģentūrai LETA teica, ka «Baltkom», piesaistot starptautisku investīciju kompāniju, varētu piedalīties «TeliaSonera» piederošo 49% «Lattelecom» kapitāla daļu izsolē, pēc tam apvienojot «Baltkom» un «Lattelecom» vienā koncernā.
Neoficiālā informācija arī liecina, ka Šmidrem bijuši kontakti ar «The Blackstone Group», tomēr viens no interesentiem varētu būt arī kāds ar ASV finanšu konglomerātu «Citigroup» saistīts fonds.
