Parunāsim par sievietēm — maitām

Tas tāpēc, ka viena no īsto slikto meiteņu kategorijas raksturīgajām iezīmēm ir tā, ka viņas pilnībā uzņemas atbildību par to, ko dara un ko par to vēlāk domās. Protams, pastāv iespēja, ka viņas izdarīto nožēlos, tomēr parasti ir tik drosmīgas, ka labāk izvēlas pirmo variantu. Proti — viņas nevēlas visu mūžu sev pārmest garām palaistu iespēju.

Nodevīgās draudzenes

Maitas cita citai nav vajadzīgas, bet normālas sievietes ar maitām nedraudzējas. Sievietes parastās, kuras uztver savu dzīvi kā mātes, sievas un uzcītīgas darbinieces misiju, pamatoti saskata neprognozējamajās būtnēs bīstamas konkurentes. Tās var apdraudēt ģimenes laimi, ne tikai, piemēram, aizviļot vīrus, bet arī sagrozot galvu prātīgajām sieviņām ar uzskatāmu paraugu, ka dzīvē eksistē kas vēl bez darbs—lielveikals—mājas.

Runā Nemaita. Aija (41)

Īsto garspalvaino tīrasiņu maitu klātbūtnē es pati jūtu dīvainu nemieru. Nekad negribētu sev tādu draudzeni, tomēr vēlētos viņām līdzināties. Savā ziņā lēdiju Čaterleju (no romāna “Lēdijas Četerlejas mīļākais” un tāda paša nosaukuma filmas) varētu apzīmēt ar šo terminu. Viņa, salīdzinot ar citām sievietēm, bija patiešām dzīva — tāda īsta. Ar miesu un asinīm.

Droši vien tādām nekādas draudzenes nemaz nav nepieciešamas. Paraudāt kādai uz pleca? Nē! Tā viņas nedarīs, bet vīrieti aizvilt, ja iekrīt acīs vai sirdī — to gan. Nu un kam tāda draudzene vajadzīga?

Kāds labums?

Maitām ir daudz draugu vīriešu, ar kuriem viņas neguļ. Savukārt sievietēm, kuras maitas uzskata par draudzenēm, bieži no viņas var atlēkt kāds labums: vērtīgi padomi, kāda jauka, pat pavisam jauna mantiņa vai lupata, kas pašai īsti nav vajadzīga, mazliet apnicis vīrietis... Maitas, ja viņām pašām visa ir pietiekami daudz, nav skopas. Turklāt maitas nemēdz atteikt arī tīri cilvēcīgu palīdzību. Labprāt uzklausīs meiteņu puņķus un asaras, jo tas taču ir interesantāk par seriāliem.

Maitas prot izklaidēties.