Kastēns: Bērna izlaidums svarīgāks par 20 praidiem

Paredzēts, ka šogad Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības «Mozaīka» organizētais Rīgas praids notiks 31. maijā. Apspriežot šā gājiena norises vietu, iespējamos un nepieciešamos drošības pasākumus, īpaša uzmanība pievērsta tam, vai viens valdības pārstāvis, proti, ministrs integrācijas lietās Oskars Kastēns, piedalīsies šajā gājienā.

«Es savu lēmumu neesmu mainījis un gājienā nepiedalīšos. Līdz šim gan masu medijos neesmu minējis vienu un galveno iemeslu, kāpēc es patiesībā nemaz nevaru piedalīties un kas man ir daudzreiz svarīgāks. Tas ir mana bērna bērnudārza izlaidums, un varētu notikt kaut vai 20 praidi — es būtu kopā ar savu ģimeni. Ģimenes vērtības man ir svarīgākas, šajā gadījumā mana bērna izlaidums man ir svarīgāks,» sacīja O. Kastēns. Uz jautājumu, kāpēc viņš tikai tagad to atklāj, ministrs atbild — tāpēc, ka sākumā tā būtu izklausījusies kā atrunāšanās, kā iemesla meklēšana, kāpēc neiet uz pasākumu. «Tagad izjūtu milzīgu spiedienu, ka man jāpiedalās šajā gājienā,» atzīst O. Kastēns, taču viņš nedomājot, ka viņa piedalīšanās vai nepiedalīšanās praidā automātiski ir rādītājs tam, vai sabiedrības integrācijas lietas tiek izprastas. Ministrs jautā — kur iepriekšējo praidu laikā bija tālaika ministri? Kāpēc viņiem netiek prasīta atbildība par nepiedalīšanos? «Nav tāda likuma, rakstīta vai nerakstīta, kas uzliktu par pienākumu ministram piedalīties kādā gājienā,» spriež O. Kastēns.

Vienādu iespēju gadā, lai veicinātu sabiedrības integrāciju, arī organizācija «Mozaīka» ir saņēmusi integrācijas sekretariāta finansējumu savam projektam, tāpat aktivitātēm saņemts finansējums no Sabiedrības integrācijas fonda. «Nu, tāpēc es saku, ka nav pamata runām, ka viņi būtu izslēgti vai ka nebūtu dialoga,» uzsver O. Kastēns.

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu centra institūta direktors, kādreizējais integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks «Neatkarīgajai» atzīst, ka viņam grūti atbildēt, vai viņš piedalītos praidā kā ministrs. Arī kā privātpersona viņš tajā nav piedalījies, un viņa paziņas, no kuriem daži cilvēki ir homoseksuāli, nekad nav aicinājuši to darīt. «Kritizēt Kastēnu negribu, nav korekti to darīt tikai tāpēc, ka viņš neiet gājienā. Mani mulsina arī tas, ka seksuālo minoritāšu jautājumus uzdod vienīgi Kastēnam, jo diskriminācijas mazināšana ir labklājības ministra darba joma. Nekad neesmu dzirdējis, ka šos ministrus tincinātu,» spriež N. Muižnieks.

«Ministram kā kādas cilvēku grupas ievēlētam politiķim ir tiesības un brīvība izvēlēties, ar kurām cilvēku grupām konsultēties, tikties. Un tā ir arī šā politiķa atbildība,» uzskata politologs Filips Rajevskis. Nav tāda likuma vai politisko principu, kas ministram uzliktu par pienākumu piedalīties kādas iedzīvotāju grupas rīkotā pasākumā. «Politiķis ir arī cilvēks, un kā var viņu piespiest kaut kur iet, ja viņš to nevēlas?» jautā politologs. Viņš norāda, ka seksuālās minoritātes pārstāvošai organizācijai ir savi propagandas apsvērumi un amatpersonu piedalīšanās ir svarīga, lai gājienam būtu noteikts statuss. «Tā ir arī spēle ar sabiedrības domu. Ja nebūtu vēlēšanās ietekmēt sabiedrības viedokli, tad gājiens tiktu organizēts Rumbulā vai Spilves pļavās,» saka F. Rajevskis.

Labklājības ministre Iveta Purne norāda, ka gājienā viņa negrasoties iet, jo nesaskata iemeslu, kāpēc viņai tas būtu jādara. «Mēs esam no Eiropas pārņēmuši visus noteikumus, lai nepieļautu diskrimināciju, un neredzu šā jautājuma aktualitāti,» «Neatkarīgajai» saka ministre, uzsverot, ka ministram ir izvēles tiesības, iet gājienos vai neiet.