Rīgas zoodārzs nelabvēlīgo laika apstākļu un stiprā vēja dēļ atcēlis šodien plānoto ronītes Agnijas palaišanu brīvībā jūrā. Zoodārzs plāno, ka Agnijas brīvlaišana varētu notikt piektdien vai pat tikai nākamās nedēļas sākumā.
Slikto laika apstākļu dēļ ronenīti Agniju jūrā vēl nelaidīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izvārgušo pelēko ronīti aprīļa sākumā netālu no Mazirbes jūras krastā atrada Slīteres rezervāta darbinieki. Šos dažus mēnešus Agnija zoodārzā paaugusies, atguvusi spēkus un uzaudzējusi tauku slānīti, tādēļ beidzot ir gatava atgriezties dabā. "Patlaban Agnija sasniegusi vismaz 40 kilogramu svaru. Tas nozīmē, ka viņai ir visai labas iespējas iedzīvoties dabiskajā dzīves vidē jūrā, jo uzkrātie tauki palīdzēs izdzīvot, kamēr tiks apgūta prasme patstāvīgi ķert zivis," skaidro zoodārzā.
"Tā kā šodien paredzamas gan atsevišķas spēcīgas lietusgāzes, gan vēja brāzmas līdz 17 metriem sekundē, nebūtu prāta darbs vieglā kuģītī doties teju līdz Roņu salai un arī ronēnam būtu nepatīkams pārsteigums, no rāma baseina nonākot sabangotā jūrā. Piektdien vai nākamās nedēļas sākumā tiks gaidīta laba ziņa no Latvijas meteorologiem un "Laša" kapteiņa un ronēns dosies ceļā," situāciju skaidro zoodārza eksperti.
Roņi zoodārzā nonāk regulāri
Gandrīz ik pavasari uz Rīgas zooloģisko dārzu tiek nogādāti jūras krastā atrasti novārguši pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi. Zoodārzā ronēni tiek izbaroti, un tad tiem meklē jaunas mājas vai arī izlaiž jūrā.
Divas pēdējās ziemas bija visai skarbas un stabilā ledus sega ap Sāmsalas piekrastes saliņām radīja ļoti labvēlīgus apstākļus pelēko roņu mazuļu izdzīvošanai. Un, ja arī kāds ronēns priekšlaicīgi nonāca ūdenī, aizsalušais Rīgas jūras līcis tam neļāva atpeldēt līdz Latvijas piekrastei. Tā 2010.gada pavasarī zoodārzā nenonāca neviens dzīvotspējīgs ronēns, bet šogad tika atvests tikai viens pelēkais ronēns.
Dzīvnieku pazinējs Ingmārs Līdaka gan uzsver, ka cilvēki nereti roņiem palīgā steidz gluži nevietā. "Citreiz ronis vienkārši krastā izpeldējis sasildīties, bet cilvēki jau uztraucas un grib viņu kaut kur vest," saka Līdaka. Viņš tādos gadījumos aicina cilvēkus dzīvnieciņu nofotografēt un konsultēties ar zoodārza ekspertiem.
Roņi Baltijas jūrā un Rīgas zoodārzā
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas, no tām divas - pelēkais ronis un pogainais sīkronis - Latvijas piekrastē uzskatāmas par samērā bieži sastopamām.
Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā
Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir nomaļu Sāremas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā. Mātes ronēnus ar pienu baro tikai nepilnu mēnesi, līdz tie nomet balto, zīdaino pūku. Pēc tam mazuļi spiesti patstāvīgi mācīties ķert zivis. Mātes mazos mēdz pazaudēt, neizbarot līdz galam, tad ronēni dodas jūrā ne pilnībā gatavi skarbajai eksistencei un nereti tos, ļoti novārgušus, atrod Latvijas liedagos. Tomēr jāatceras, ka katra situācija jāizvērtē atsevišķi un ronēnu uz zoodārzu drīkst nogādāt tikai saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista lēmumu.
Rīgas zoodārza speciālistiem ir ļoti liela pieredze ronēnu izbarošanā un dažugad nācies uzņemt pat desmit un vairāk mazuļu. Izaudzinātie ronēni ir gan nosūtīti uz ārvalstu zoodārziem (Ķīnu, Japānu, Lietuvu, Franciju u.c.), gan atlaisti Baltijas jūrā, pēc iezīmēšanas ar īpašu pleznas zīmi. Rīgas zooloģiskā dārza ekspozīcijā šobrīd pastāvīgi dzīvo divi pelēkie roņi - Puika un Eze, kuri arī savulaik atrasti novārguši jūras krastā. To gan grūti iedomāties, vērojot lielisko roņu priekšnesumu, kas vasarā ik dienas notiek 14.00. Laipni lūdzam!