Kā iepatikties svešiniekam

Tu vari nepiekrist šiem apgalvojumiem, taču ir vērts padomāt par tiem:

• cilvēki ir ļoti dažādi, un tieši tas padara pasauli interesantu;

• piekrītot itin visam, var sabojāt sarunu tikpat viegli, kā nepiekrītot visam;

• tieši atšķirīgi cilvēki ir interesanti, taču var būt nepatīkami, ja viņi cenšas demonstrēt savu pārākumu;

• pamēģini izmest no savas vārdnīcas vārdu «bet» — tas it kā nostāda tevi aizsardzības pozā, taču — vai tā ir vajadzīga?

Nekrīti panikā, ja iestājas klusums!

Izmanto pauzi, lai apdomātu uzzināto un pavērstu sarunu citā virzienā. Varbūt kaut kas no dzirdētā ir atsaucis atmiņā kādu notikumu ar tevi pašu? Pastāsti to, un saruna iegūs jaunu pavedienu.

Pajoko!

Humora izjūta ir svarīga, jo nereti tieši joki palīdz izkļūt no neveiklas situācijas. Taču uzmanies, jo humora izjūta ir ļoti dažāda. Svarīgi arī, lai tu atstāstītu joku precīzi. Ir lietas, par kurām jokot nedrīkst — tas attiecas uz aizskarošiem jokiem par jūtīgām tēmām (piemēram, par reliģiju, minoritātēm, tautībām vai tādām, kas kvalificējamas kā piedauzīgas).

Esi pati!

Pirmās minūtes varbūt tev izdosies notēlot kādu citu, taču ilgstoši tas ir gan grūti, gan nogurdinoši. Neizdomā neesošus hobijus, neizliecies, ka zini to, ko nezini. Ja esi lasījusi tikai izrādes recenziju, bet neesi redzējusi izrādi, tā arī saki, citādi, mēģinot gudri izteikties par to, ko neesi redzējusi, vari nonākt neapskaužamā situācijā un sarunu biedrs sapratīs, ka esi melojusi.

Apzinies, kad saruna ir beigusies!

Pat vislabākā saruna reiz izsīkst vai tiek pārtraukta. Neaizmirsti atvadīties un parādīt, ka tev bija prieks sarunāties. Sarunas beigšana uz pozitīvas nots un savlaicīgi atstās pozitīvu iespaidu, un, iespējams, jauniepazītais sarunu biedrs kādā citā pasākumā labprāt pats pienāks parunāt ar tevi.

---------------------------

Fragments no raksta. Visu lasiet žurnālā «Una».