Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz šim man bijušas četras automašīnas, un visu to pirkšanā esmu piedalījusies. Tās nebija dāvanas, kad mīļotais vīrietis tev pasniedz kārbiņu ar atslēgu, kurai piesieta skaista rozā bantīte.
Pašu pirmo – Opel Kadet – nopirku deviņdesmito gadu pašā sākumā pilnīgi viena pati. Draugi gan man sniedza konsultācijas, taču lēmumu pieņēmu tikai es pati, un nebija pat neviena, kas to nokritizētu. Nevarētu teikt, ka man nebija savu prasību. Mašīnai noteikti vajadzēja būt sarkanai, nekādu ierunu! Kad īstā atradās un to man atveda parādīt, bija vēl viens noteikums – priekšējo labās puses sānu spogulīti vajadzēja aptīt ar melnu, nevis ar zilu izolācijas lentu, kā autopārdevējs bija to izdarījis... Varat iedomāties, kādā stāvoklī bija pats auto, ja pat spogulītis tam turējās klāt «uz puņķiem»!
Un tomēr es ar to nobraucu trīs gadus un piedzīvoju daudz skaistu mirkļu. Tiesa, ne tikai tos vien! Ar laiku biju pamatīgi ietrenējusi savu dzirdi – braucu un vienmēr ieklausījos, kur un kas čīkst, grab, beržas, klab utt. Manam kadetiņam piemetās visas vecuma vainas pēc kārtas un klāt vēl tās skādes, ko es tam nodarīju – kā jau savam pirmajam auto, ar ko cilvēks mācās braukt.
Tāpēc ieteikums no manas pieredzes – dāmas, sākumā nepērciet sev jaunus auto un nelūdziet, lai vīrs vai mīļākais jums tos dāvina. Vispirms vismaz dažus mēnešus jāpabrauc ar kaut ko vecāku, tad nebūs tik žēl tam nodarīt pāri. Un esmu pārliecināta – bez tā jau iesācējai neiztikt!
,
Pērkot otro auto, es jau biju gudrāka. Protams, atkal meklēju sarkano krāsu, taču nu jau pieļāvu arī citus variantus. Šoreiz arī izvirzīju stingru prasību – jaunajā automobilī labi jādarbojas ventilatoram. Tas tāpēc, ka manam kadetiņam beidzamajā vasarā ventilators vispār nedarbojās, tāpēc logi lietus laikā svīda ciet un visas pārējās nelaimes, kas no tā izriet.
Protams, atradu tādu modeli, kurā pat ausis vējā plīvoja, par matiem nerunājot. Tagad tā bija Opel Corsa. Mans jaunais auto jau bija par pieciem gadiem jaunāks nekā iepriekšējais, līdz ar to arī vainu tam bija mazāk. Vismaz sākumā.
Tā jau saka, pirmā mīla esot noteicošā. Tas attiecoties gan uz vīriešiem, gan uz auto. Vismaz man tā tiešām arī bija. Nu un kas, ka opeļi sākot rūsēt jau veikala katalogā? (Vismaz tā man apgalvoja kāds autotirgotājs, kurš pārdeva, protams, ne jau opeli...) Ripo tie gluži labi. Un kas par uzrāvienu!
Mana «pirmā mīla», kā jau rakstīju, bija sarkana un maziņa. 1,3 zirgi, ne zirga vairāk! Zēni, to dzirdot, protams, saviebsies. Bet man par to nošķaudīties! Kadets gan nebija no trakajiem skrējējiem, tomēr Igaunijā, braucot pa veco lidostas ieskriešanās laukumu, es no tā izspiedu 160 kilometrus stundā. Tad gan, pēc skaņas spriežot, radās pārliecība, ka mēs tūdaļ pacelsimies gaisā, bet no 13 gadus veca Vācijā un pēc tam Latvijā «nodzīta» radījuma jau vairāk neko nevar prasīt.
,
Toties korsa bija spridzeklis! Laikam nepateicu, ka man patīk auto ar 3 durvīm. Tā kā galvenokārt braucu viena, neredzu nepieciešamību bez jēgas vazāt līdzi garu auto asti. Viegliņa, 1,4 zirgi, indžektors... Zvērs, ne auto! Un lai bemberisti velti nesmīkņā, ne jau velti tieši korsas iegādājas tie, kuri iecienījuši nelegālās dragreisa sacīkstes. Startējot pie lauksofora, es ar savu mazo un nepavisam ne jauno opelīti parasti izrāvos priekšā visiem lepnajiem un lielajiem. Uzspied tikai uz gāzes, auto palecas, un mēs jau esam citiem garām! Jāatzīstas, man tas gluži labi patika. Tagad, braucot ar gluži jaunu mitsubishi, man tā ļoti pietrūkst...
Arī nākamās divas man bija mazās korsas. Ko tu padarīsi, mīla... Un vēl arvien es reizēm nostalģiski nopūšos, kad krustojumā man garām «aizlec» kāda maza krosiņa ar norūsējušiem bleķiem.
Līdz ar to arī pienākušas pirmās sērijas beigas. Kādreiz pastāstīšu arī par to, kā nopirku savu jauno micuku. Ja vien komentāros netikšu pārlieku nolamāta...
Ja arī Jums ir ko pastāstīt citiem lasītājiem par automašīnām, ceļojumiem ar auto vai satiksmes problēmām, kā arī citām lietām, kas saistītas ar auto, atsūtiet savu rakstu uz Superauto redakciju (e-pasts: auto@e-apollo.lv)! Mēs centīsimies sagādāt patīkamus auto suvenīrus aktīvākajiem lasītājiem un rakstītājiem.