Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Solīju, ka izstāstīšu, kā es nopirku jaunu auto. Šodien trešais, beidzamais, turpinājums.
Tātad kur mēs palikām? «Izstādē manām prasībām atbilda tieši kolts: mazs, ar 3 durvīm, sarkans(!), ar romantisku nosaukumu, turklāt ļoti reklamēts un ar atlaidēm. Un izrādījās, ka japāņi ir arī krietni lētāki par eiropiešiem! Un vēl viens būtisks un vērā ņemams apstāklis – todien izstādē dežurēja ļoti glīts pārdevējs...»
Vispirms viņš mani iesēdināja kolta salonā, tad izstāstīja to pašu stāstu par opeļiem, kuri rūsē jau veikala katalogā. Pēc tam viņš sāka slavēt mazos japānīšus. Nu, citiem vārdiem, pilna programma... Biju nolēmusi darboties pēc principa «pati liela un gudra», tāpēc nevienam konsultantam nezvanīju. Vienu brīdi pie mana noskatītā auto pienāca aktieris Ģirts Ķesteris. Viņam gan apjautājos, vai būs gana laba. Šis mani nopētīja un teica, ka laikam būšot laba. Pārdevējs arī visu laiku bija turpat klāt un sāka man stāstīt, ka īstais pārdevēja darbs ar pircēju sākoties tikai pēc tam, kad pirkums jau noticis. To es tā īsti nesapratu – kas mums vēl būs kopīgs? Bet, kas zina...
,
Pēc tam mēs sarunājām dienu un stundu, kad man jāierodas uz izmēģinājuma braucienu. Bija mazliet bail. Viņš droši vien sēdēs blakus un lūrēs man uz pirkstiem... Nekā! Man iedeva atslēgas un palaida vienu pašu.
Lēni un bikli izlavierēju starp citām jaunulēm un stūrēju Ulmaņa gatves virzienā. Pirms tam piebremzēju, lai palaistu garām kādu auto. Tajā brīdī notika kaut kas nesaprotams! Mana somiņa, kas stāvēja uz blakus sēdekļa, aizlidoja pa gaisu. Es pati ar visu svaru ietriecos siksnās. Ja nebūtu piesprādzējusies, būtu ar galvu stiklā. Ja aiz manis kāds brauktu, tas man būtu pakaļā. Tādos gadījumos saka – nogrieza kā ar nazi...
Te man jāpaskaidro, ka vecajai korsiņai, ar kuru es līdz tam braucu, varētu teikt, bremžu nebija. Vismaz tā apgalvoja viens no potenciālajiem pircējiem. Auto varēja apturēt, iespiežot bremžu pedāli pavisam grīdā. Man, pieradušai, tas nebija grūti, bet nezinātājam gan. Tad nu es, kā radusi, uzspiedu pedālim ar visu spēku! Varat iedomāties – jauns auto, turklāt, vēlāk uzzināju, ka koltam bremzes pat salīdzinājumā ar citiem micukiem esot ļoti asas.
Pēc tam biju tā pārbijusies, ka no turpmākā brauciena maz ko atceros. Doma bija viena vienīgā – tikai nebremzēt! Salonā atgriezos pavisam sasārtusi, kā galīgākā iesācēja! Vienu brīdi pat apsvēru iespēju pirkt citu auto, ar maigākām bremzēm. Bet ko nu vairs, mazais pirkstiņš jau atdots...
Pēc tam mums ar pārdevēju radās nesaprašanās motora jaudas dēļ. Es gribēju 1,5, bet viņš mani centās pierunāt palikt pie 1,3. Vēl tagad nesaprotu, kāpēc tā. Pārdevējs, roku uz sirds (vai Bībeles) likdams, apzvērēja, ka no tā cipara nekas neesot atkarīgs – motora jauda esot precīzi tā pati. Ļoti jau negribas tam ticēt, bet... pārdevējs tiešām bija glīts no vaiga! Nekāds dižais uzrāviens gan manam koltam nav, bet es vēl ceru, ka ar laiku... kad iebraukšu... Corsiņa bija daudz ņiprāka. Ne jau velti es to pārdevu kādam jaunam džekiņam, kurš tagad tai ielicis jaunu, jaudīgāku sirdi un dragā ar to nakts dragreisos. Saka, veicoties gluži labi!
,
Tātad drīz jau gads, kopš braucu ar jaunu auto. Operatīvais līzings – 134 Ls mēnesī. Pie asajām bremzēm piešāvos tikai pēc pāris mēnešiem. Vēl tagad, kad aizdomājos, aizlidinu somiņu automašīnas kaktā (reiz – pat maisiņu ar olām; labi, ka bija iepakojumā!). Pie visa pārējā esmu jau pieradusi. Tā kā esmu dāmīte, tad uzskatu, ka pietiek, ja protu atrast vienu kloķi – benzīna bākas atvēršanai. Zem motora pārsega vēl nav bijis vajadzības paskatīties, un labi, ka tā! Kas man tur būtu meklējams?
Citādi esmu apmierināta, mani kaitina tikai divi kolta trūkumi. Pirmais – priekšējās «stoikas» (nezinu tām latvisko nosaukumu) ir par biezu un pagriezienos aizsedz skatu uz sāniem. Visvairāk tas apdraud gājējus, sevišķi tumšā laikā. Otrais – priekšējie sēdekļi pēc izkustināšanas neatgriežas iepriekšējā pozīcijā, bet nostājas vertikāli un nolaižas uz leju. Pēc katra pasažiera izlaišanas (3 durvis taču!) atkal sāc visu no gala! Murgs kaut kāds!
Citādi konservu bundža – ka jau konservu bundža, nekādas vainas!