Kad pēc nežēlīga suņu cīniņa veterinārajā klīnikā nonāca pamatīgi cietis suns, ārsti bija pārsteigti par šaušalīgo skatu, taču ne mirkli neatmeta cerību dzīvnieku glābt. Kā suns ieguva smagos ievainojumus un kā notika glābšanas operācija?
Kautiņā cietis suns. Kurš vainīgs?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Biedrība „Dzīvnieku pansija „Ulubele”, kas apsaimnieko Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi, pirms pāris nedēļām saņēma šokējošu ziņu: Rīgā, pretim Deglava ielas 164. namam pie Rimi noliktavām saplēsušies divi suņi, viens no tiem bijis bez saimnieka. Otrs suns, saimniekam klātesot, satikto astaini smagi saplosījis. Pēc aculiecinieces teiktā,
saimnieks agresīvo uzbrucēju pat nav centies apturēt un suņu cīniņu izšķirt.
Bet pēc sava suņa asiņainajām izklaidēm devies prom no notikuma vietas, nesniedzot palīdzību acīm redzami smagi cietušajam dzīvniekam.
Cietušo dzīvnieku citi iedzīvotāji paši nogādājuši Dr.Beinerta veterinārajā klīnikā, kur veterinārārsti četras stundas ilgā operācijā cīnījās par suņa dzīvību.
"Vienu brīdi bija tāda sajūta, ka nekas neatliks, kā kājiņu amputēt, jo sunītis bija pamatīgi saplosīts. Es saprotu, ka otrs cīņas suns bija tai kājā ieķēries un tā riktīgi purinājis: kāja bija teju vai norauta nost. Šķembains lūzums, otrs kauls ārā, un tā kāja karājās ādā," par cietušo suni stāsta veterinārārsts Jānis Beinerts.
Pēc nelaimīgā notikuma cietušajam sunītim atradās arī saimnieks
Pavisam nemanīts, suns bija izmucis no savas mājas vēlā vakarstundā. Nākamajā dienā saimnieks savu mīluli nekavējoties devās meklēt un apbraukāja teju visas Rīgā esošās dzīvnieku patversmes.
"Tā kā viņš nekur nebija rādījies un mājās nepārnāca, es uzrakstīju ziņojumu, ka man pazudis suns. Un pēc sludinājuma man piezvanīja. Ka notikusi tāda situācija un suns, līdzīgs jūsējam, atrodas klīnikā. Šajā klīnikā. Uzreiz lēcu mašīnā un atbraucu. Skatos, tiešām mans," skaidro pazudušā suņa saimnieks.
[c[] Nu sakostā suņa saimnieks ar asarām acīs nožēlo, ka jau tajā pašā vakarā nav devies savu mīluli meklēt.
"Mans suns nav agresīvs. Viņš nekad nav audzināts ar agresiju. Nekad. Viņš ir labsirdīgs. Cilvēkiem vispār nav bīstams. Viņš garām skrienot var ar asti aizskart, sasveicināties un skriet tālāk. Viņš nekad nevienam neuzbruktu..." pārliecināts cietušā suņa saimnieks.
Sodīt agresīvā suņa saimnieku!
Dzīvnieku aizstāvji ir stingri nolēmuši ar policijas palīdzību notvert un sodīt agresīvā suņa saimnieku par cietsirdīgu izturēšanos pret citu dzīvnieku.
"Ir noteikumi dzīvnieku aizsardzības likumā: personai ir jānodrošina, lai suns neapdraudētu personas vai citus dzīvniekus. Tas ir jānodrošina suņa saimniekam, lai viņa dzīvnieks nerada zaudējumus kādam citam. Nodara bojājumus, sakož citu suni vai dzīvnieku," norāda LR IeM Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kontroles un pasākumu koordinācijas nodaļas galvenais inspektors Armands Logins.
Speciālisti zina teikt -
ja svešs suns nodara kādu kaitējumu citam dzīvniekam, tad nepārprotami nav ievēroti suņa turēšanas kārtības noteikumi un tiek pārkāptas šīs likuma prasības.
Ja ir apdraudēts cits dzīvnieks, tad agresīvā suņa saimnieku var saukt pie atbildības saistībā ar administratīvo pārkāpumu, bet, ja uzbrukums noticis personai, tad var iestāties arī kriminālatbildība. Tāpēc vispareizākā aculiecinieka rīcība būtu par šādiem nežēlības gadījumiem ziņot varas iestādēm:
"Policija ir servisorganizācija, kurai var ziņot par jebkuru problēmu, kas aizskar kādas sabiedrības intereses. Šajā gadījumā noteikti var ziņot policijai, jāvērtē, protams, tas uzbrukums, kas ir noticis. Vai tas ir noticis dzīvniekam, vai tas ir noticis cilvēkam, personai," tā Armands Logins.
Fiksēt ar foto vai video!
Un, ņemot vērā, ka šādus noziedzīgus nodarījumus vēlāk ir sarežģīti pierādīt, speciālistu ieteikums būtu šo negadījumu fiksēt fotoattēlā vai video formātā, kaut vai savā mobilajā telefonā. Tad agresīvā dzīvnieka saimnieku būtu daudz vieglāk atrast un saukt pie atbildības. Arī profesionāli kinologi atzīst, ka šāda dzīvnieku rīcība
ir nepareizas dzīvnieku audzināšanas rezultāts un par to tieši atbildīgs ir suņa saimnieks.
"Nav nozīmes sugai, tas var būt jebkurš suns, kas var uzbrukt citam. Varbūt kaķus dzenāt un nokost. Vai kādu sunīti saplēst. Sugai te nav nozīmes, te ir audzināšanai nozīme diezgan liela. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka, visdrīzāk, jaunībā, ka viņš vēl ir bijis kucēns, tas ir palaists garām. Palaists garām, ka sunim ir agresija uz citu, un aizgājis līdz tam, ka suns diezgan nopietni brūk virsū citam un plēš ne pa jokam," zina teikt kinologs Valdis Reinbergs. "Tie, kas pamudina savu suni, viņi varbūt neapzinās, jo arī materiālā puse tam saimniekam var izrādīties diezgan nepatīkama. Kāpēc? Ja jūsu suns ir pieradis klupt virsū citam dzīvniekam, kaut vai kaķim. Arī kaķis var savainot suni iezgan pamatīgi. Tad vienu dienu var izrādīties, ka kāds dzīvnieks, kam viņš klūp virsū, ir stiprāks par jūsu sunīti."
Daļa saimnieku pat apzināti neaizliedz savam sunim uzbrukt citiem dzīvniekiem, bet vēl to pamudina. Visbiežāk šādas situācijas sastopamas privātmāju teritorijās, kad suns tiek uzrīdīts kādam sētā ieklīdušam kaķim.
"Ja tas cilvēks vienreiz novedis to situāciju, ka viņa suns plēš citus suņus vai uzbrūk cilvēkiem un viņam tikai parāda ar pirkstu – nu, nu, tā nevajdzētu darīt, - varbūt tādiem cilvēkiem vajadzētu liegt turēt dzīvniekus mājās. Nu ja ļauj citus dzīvniekus plēst, nav īpaši tālu, ka viņš var uzbrukt cilvēkam. Un tad kas sanāk, nu ja vēl pieaudzis cilvēks, tas vēl kaut kā ir sagremojams, bet ja tas ir bērns? Ko jūs teiktu, ja jūsu bērnam uzbruktu tāds suns? Un viņu ne tikai sakostu, bet savainotu ļoti nopietni?" jautā kinologs.
Kā rīkoties, ja kautiņš iesācies?
Tāpat pēc tam ar agresīvo dzīvnieku ir diezgan sarežģīti doties pastaigās. Tāpēc ir labi, ja suns ir izgājis paklausības apmācību un saimnieks spēj savam dzīvniekam dot noliedzošu komandu – nedrīkst! Ja suns nav īpaši labi apmācīts, tad viselementārākais būtu suni pastaigā vest pie pavadas un likt uzpurni.
Ja nu tomēr ir sagadījies, ka esat suņu kautiņa tuvumā, noteikti vajadzētu mēģināt suņus izšķirt. Pirmais, ko var darīt, mēģināt savu suni piesaukt pie sevis. Ja dzīvnieki cīniņu jau sākuši, tad nekādā gadījumā pa vidu nevajadzētu likt savas rokas. Var mēģināt suņus vienu no otra atvilkt aiz kakla siksnām.
"Var mēģināt piežņaugt to pašu kakla siksnu, viņam sāks trūkt skābekļa, un viņš atlaidīs žokļus. Sist tanī brīdī suņus, kad viņi kaujas, nu šaubos, ja jūs neesat ļoti pieredzējis cilvēks un nezināt, kur trāpīt sunim, lai viņam nenodarītu nopietnus savainojumus, bet tomēr lai viņš atlaiž žokli, īpašas jēgas nav," skaidro Reinbergs.
Mēģinot suņus sist vai spert tiem ar kāju, tos var tikai vēl vairāk satracināt. Tāpēc šāda rīcība nav pareiza.
"Var mēģināt uzliet ūdeni. Ja trāpās kaut kur laukos spainis ar ūdeni, viens variants. Nostrādā diezgan labi, bet jālej uz galvas virsū, nevis uz dibena. Abiem suņiem. Principā parasti galvas viņiem tuvāk atrodas. Var mēģināt, nu segas nav pa ķērienam, bet jaku novilkt nost un apsegt tās galvas, un turēt, tad suņi arī ātrāk viens otru palaiž vaļā," māca kinologs.
Nekādā gadījumā suņus nevajadzētu atstāt plēšoties, bet, ja reiz tā noticis, cietušajam dzīvniekam jāsniedz visa nepieciešamā palīdzība, nevis bezatbildīgi jāatstāj nomirt mokpilnā nāvē.