«Lattelecom» nākamgad prognozē 40 000 optiskā interneta klientu

Patlaban optiskam internetam ir aptuveni 3000 abonentu.

Mackevičs prognozēja, ka līdz gada beigām un nākamgad optiskā interneta pieslēguma abonentu skaits pieaugs vēl ātrākos tempos, nekā pieauga līdzšinējās DSL («digital subscriber line») tehnoloģijas pieslēgumu skaits «uzrāvienā», ko konstatēja dažus gadus pēc šī pakalpojuma ieviešanas 2000.gadā.

Straujš optiskā interneta pakalpojuma izmantotāju skaita pieaugums būs jau nākamgad un 2011.gadā, uzskata Mackevičs.

«Lattelecom» Optikas tehnoloģiju biznesa daļas vadītājs arī precizēja, ka jaunus optiskā interneta ātrumus - virs 100 megabitiem sekundē/Mbps - novembra otrajā pusē piedāvās divās pakāpēs - 200 Mbps un 500 Mbps. 500 Mbps komplekts ietvers visus «Lattelecom» ar internetu saistītos pakalpojumus, tostarp neierobežotas telefona sarunas «Lattelecom» tīklā, mājas «WiFi» jeb bezvadu lokālā tīkla aparatūru un ierīkošanu un visus pieejamos interaktīvās televīzijas pakalpojumus, arī augstas izšķirtspējas («high definition» jeb HD) televīzijas kanālus.

Pārējie optikas pakalpojumi ietvers tikai bezmaksas (faktiski fiksētas maksas par visu) telefoniju un interaktīvās jeb interneta televīzijas pamatpaketi.

Mackevičs teica, ka «Lattelecom» ir padomā citi pakalpojumi, kas izmantotu ātrgaitas optisko pieslēgumu jaudu, tostarp interaktīvas spēles, drošības (signalizācijas) risinājumi, sensoru funkcijas, visticamāk, mājokļa apkures, dzesēšanas vai apgaismošanas regulēšanai, personīgi pielāgotas ziņas, personīgs televīzijas kanāls sava viedokļa vai cita satura pārraidei pa visu internetu un balsošana dažādas aptaujās un konkursos.

Vaicāts, vai klientu starpā un ar citiem, kam ir ātrgaitas pieslēgumi, būs iespējamas videosarunas, Mackevičs teica, ka «Lattelecom» «pie idejas strādā», bet esot šaubas, vai to vēlēsies lietot liels skaits klientu. Tāpat HD televizoru subsidēšanu vai pārdošanu uz klientiem pievilcīgu nomaksu viņš uzskata par «labu ideju», bet par to jālemj uzņēmuma satura veidošanas daļai un citām instancēm.

Tomēr Mackevičs izteicās, ka lielformāta plakanais televizors, visticamāk, HD modelis, pakāpeniski mājokļos ieņems vietu blakus datora monitoram kā interneta resursu apskates, informatīva un izklaides satura skatīšanās līdzeklis. Televizora ekrānā varēs skatīties personificētās ziņas multimediālā vidē, spēlēt spēles un piedalīties interaktīvos procesos - balsošanā izklaides un sabiedrisku debašu pārraidēs.

«Lattelecom» tiešie un netiešie konkurenti arī sākuši piedāvāt ātrgaitas internetu. Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju uzņēmums «Izzi» grupa piedāvā 100 Mbps internetu, izmantojot dažādas tehnoloģijas, taču pārsvarā kabeļtelevīzijas tīklu.

SIA «Balkom TV SIA» savā NGN jeb «next generation network» daļēji izmanto optiku un piedāvā līdz 100 Mbps ātrumus atsevišķās vietās Rīgā. Abas kompānijas, līdzīgi «Lattelecom», cenšas šos pieslēgumus pārdot paketēs ar televīzijas un telefonijas pakalpojumiem.

Latvijas telekomunikāciju koncerns reģistrēts kā valsts uzņēmums «Lattelekom» 1992.gadā. Kompānijas nosaukums un zīmols tika mainīts uz «Lattelecom» 2006.gada pavasarī.

Biznesa žurnāla «Kapitāls», «IBS Prudentia» un Rīgas Fondu biržas 2008.gada pētījumā «101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums» SIA «Lattelecom» ar uzņēmuma vērtību 315,75 miljoni latu ierindojas 8.vietā.