Igaunija negatavojas sekot Latvijas piemēram un uzņemt kādu no bijušajiem ASV Gvantanamo bāzes cietuma ieslodzītajiem, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta teikto, ceturtdien vēsta laikraksts «Postimees».
Igauņi nesekos Latvijas piemēram un neuzņems Gvantanamo ieslodzītos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot Latvijas un Igaunijas viedokļu atšķirības šajā jautājumā, Paets avīzei pastāstīja, ka Igaunijas varas iestādes secinājušas, ka valsts tiesiskā sistēma neļauj tai uzņemt Gvantanamo ieslodzītos.
«Es neesmu Latvijas tiesiskās sistēmas speciālists. Esmu pārliecināts, ka pastāv atšķirības starp Latviju un Igauniju arī jautājumā par patvēruma piešķiršanu un imigrāciju,» klāstīja Paets.
Pēc ministra vārdiem, jautājums par Gvantanamo bijušo ieslodzīto uzņemšanu nav Igaunijas valdības darba kārtībā, jo tā no ASV šādu lūgumu nav saņēmusi.
Paets arī uzsvēra, ka Igaunija nekad nav solījusi uzņemt kādu no bijušajiem ieslodzītajiem, kaut gan savulaik ir paudusi atbalstu Gvantanamo līča bāzes cietuma slēgšanai.
Savukārt Iekšlietu ministrijas iekšējās drošības ģenerālsekretāra vietnieks Erki Korts laikrakstam paskaidroja, ka nevar komentēt Latvijas lēmumu, taču Igaunija pēc rūpīgas analīzes secinājusi, ka bijušā Gvantanamo ieslodzītā uzņemšana nebūtu saprātīga.
«Ir skaidrs, ka neviens cilvēks Gvantanamo nenonāca nejaušības dēļ, bet kaut kāda iemesla dēļ. Var arī pieņemt, ka astoņi gadi tajā vietā nav nākuši par labu,» sacīja Korts.
«Vajag izpētīt šo cilvēku pagātni. Ja pašlaik Igaunijā iespējama terorisma līmenis ir zems, mums nevajadzētu rīkoties tā, lai to paaugstinātu,» viņš piebilda.
ASV vēstnieks Igaunijā Maikls Polts pagājušajā mēnesī intervijā laikrakstam «Postimees» pauda nožēlu, ka Igaunijai un Savienotajām Valstīm nav izdevies panākt vienošanos par bijušo ieslodzīto uzņemšanu.