Kādus riskus savulaik uzņēmās valsts, pārņemot «Parex»?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Gatavojoties pārņemt «Parex banku», Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdināja toreizējo premjerministru Ivaru Godmani (LPP/LC) un Latvijas Banku par riskiem, kādi var sekot, ja banku pārņems.

Šo komisijas vēstuli nule kā atslepenojusi Valsts kontrole.

FKTK brīdināja, ka valstij kļūstot par bankas akciju kontrolpaketes īpašnieku, finansiālā ziņā tā uzņemas risku zaudēt līdzekļus, kuri tiks ieguldīti akciju kontrolpaketes iegādes procesā.

Turklāt uz to brīdi 60% bankas noguldītāju bija nerezidenti un likviditātes zaudēšanas risks būtiski pieaugs, ja no bankas vadības tiks atbrīvotas personas, kas nodrošina sadarbību ar šiem klientiem.

Tāpat, pārņemot banku, valsts uzņēmās divu veidu reputācijas riskus. Pirmkārt, bankai 60% ir nerezidentu, bankas klienti ir iekļauti starptautiski izmantotos aizdomīgo klientu sarakstos un apsūdzēti krāpnieciskos finanšu darījumos. Otrkārt, banka var bankrotēt, neskatoties uz veiktajiem darījumiem.

Valdībai arī vajadzēja apzināties risku, ka bankai ilgstoši neizdosies atrast finansiāli stabilu investoru, kas nodrošinās bankas darbību bez valsts līdzdalības.

FKTK arī brīdināja valdību, ka gadījumā, ja banka tomēr kļūst maksātnespējīga, tad trīs mēnešu laikā noguldītājiem būs jāizmaksā 600 miljonus latu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu