Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10350513t1h347f.jpg)
"Pirms diviem gadiem kādas mājas logā Skrīveros ieraudzīju suni — viņš bija tik skaists, ka nevarēju saprast, vai īsts. Nodomāju — tas ir dzīvs vai tikai rotaļlieta?" stāsta koknesiete Alla Svečikova.
Logā kā lelle
"Suns man ļoti iepatikās, un nolēmu — arī man vajag tādu! Kopš bērnības sapņoju par savu suni, taču, tā kā dzīvoklis bija mazs, vecāki neatļāva," atceras Alla. "Tagad Koknesē ir māja, un dzīvnieki pagalmā var izskrieties no sirds.
Mums ģimenē katram ir savs dzīvnieks: mazajam dēlam Jānim — kaķis, lielajam dēlam Rihardam — dekoratīvā žurka, tētim — medību suns Laika, bet man — šicū šķirnes kucīte Reičela," stāsta Alla, kinologu kluba "Mitau" biedre.
Reičela izaudzēta no maza kucēna. Dzimusi aprīlī, un arī saimniecei dzimšanas diena ir aprīlī. "Abas esam Auni," smaida Alla.
Seši kucēni ar burtu "B"
Reičela bijusi "precībās" pie kavaliera Ikšķilē, piedalījusies suņu izstādē, kur ieguvusi pirmo un otro vietu, bet tagad pašai ir seši kucēni: Bella, Brenda, Bafija, Berijs, Breds un Binijs — visiem bija jādod vārds, kas sākas ar burtu "B". Vārdi sameklēti internetā, bet klubs katram kucēnam piešķīra "dzimšanas apliecību" jeb ciltsrakstus apliecinošu dokumentu. Arī kucēni dzimuši aprīlī.
Draudzējas ar kaķeni
Kad "Staburags" ierodas ciemos, visa suņu ģimene skraida pa zālienu. Reičela, tikko izpeldējusies, audzina mazos kucēnus, bet viņi rej pretī. Tā attīstās mazo balss saites. Pa vidu arī balta kaķene, kura, savus bērnus pazaudējusi "jūrskolā", pret kucēniem izturas kā pret pašas kaķēniem, citreiz mazos aizstāv pat vairāk nekā īstā mamma.
Saimniece Reičelu slavē kā ļoti labu māti — viņa mazos samīļo un uzmana, labi sadzīvo ar kaķeni. Ja kāds kucēnus glauda un ņem rokās, nav greizsirdīga un agresīva, tieši otrādi — ir ļoti draudzīga un mīlīga.
"Kad spēlēju ermoņikas, Reičela gaudo līdzi. Viņai patīk braukt mašīnā, ir lepna, ja ņemu līdzi kādā ceļojumā," teic Alla. "Kaķis met spalvu, bet no Reičelas nekur nepaliek spalvas, jo viņa ir matu suns. Mums abām ir viena ķemme... Pušķītī ar lentu var sasiet šķipsnu virs suņa pieres, izskatās ļoti skaisti. Ikdienā apgriežam, lai būtu ērtāk, bet izstādēs gan "matiem" jābūt gariem — līdz zemei."
Alla šādas šķirnes suni iesaka visiem, kas ir nedaudz vientuļi un prot mīlēt, jo sunīši ir ļoti jūtīgi. Būs labs, mīļš un paklausīgs draugs, kas mazinās stresu un liks uz dzīvi raudzīties no gaišās puses. Mēnesī pārtikai jātērē ap 10 latu. "Tas ir suns sirdij un dvēselei," teic Alla.
uzziņa
Leģenda vēsta, ka lauva iemīlējies pērtiķī, taču auguma atšķirību dēļ skumuši, tādēļ Buda uz kādu laiku lauvam piešķīris miniatūru ķermeni. Tā radies lauvas un pērtiķa pēctecis — šicū.
Šicū dzimtene ir Tibeta. Tās mūki strikti sekojuši mazo sunīšu pārošanai, lai izveidotos šķirne, kas līdzinātos miniatūrām lauviņām.
Senajā Ķīnā šicū pavadīja imperatoru. Kad pirmie izskrēja šicū, vienkāršajiem Ķīnas iedzīvotājiem bija jāmetas ceļos un jānoliec galva, jo sunīšiem pa pēdām tūdaļ sekoja viņu saimnieks — imperators.
Lielbritāniju var uzskatīt par šicū trešo dzimteni aiz Tibetas un Ķīnas, jo tajā dzīvo daudz šīs šķirnes suņu. (No žurnāla "Astes")