Eksperti un aculiecinieki min «Bulgārijas» katastrofas iemeslus

Kā galvenie tiek minēti divi iemesli - «Bulgārija» nogrima vai nu tādēļ, ka kuģis bija pārāk vecs, vai arī tādēļ, ka tam bija pārslodze. Jau šobrīd var droši apgalvot, ka uz kuģa atradās vairāk cilvēku, nekā paredz drošības noteikumi, bet tūristi jau iepriekš žēlojušies par kuģa tehnisko stāvokli.

Pirmā versija par katastrofas iemesliem parādījās tūlīt pēc notikušā, tika minēts, ka vainīgs ir negaiss, raksta «Komsomoļskaja pravda». Viļņu augstums negaisa laikā esot sasniedzis sešus metrus. Šo versiju gan tūlīt noliedza sinoptiķi, kas apgalvoja, ka prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi, taču brīdinājuma par vētru neesot bijis.

Vēlāk arī izdzīvojušie liecinieki apgalvoja, ka plosījies negaiss un stiprs vējš, bet vētras neesot bijis.

Tad parādījās cita katastrofas iemesla versija - pagriezienā kuģis stipri sasvēries uz sānu un dažās sekundēs pilnībā nogrimis. Ūdenslīdēji apstiprinājuši, ka «Bulgārija» Volgas dzelmē guļ uz labā sāna.

Trešā versija aktīvi tiek apspriesta internetā - kuģis uzskrējis sēklim. Kaut kuģis atrodas ne mazāk kā 20 metru dziļumā, blogeri apgalvo, ka šajā vietā Volgā esot bīstami rajoni. Turklāt kuģis bijis vecs - tas būvēts 1955.gadā. Forumos cilvēki spriež, ka abi šie apstākļi noveduši pie traģēdijas.

Tūrisma kompānijas «Bulgāriju» reklamē kā tvaikoni, kas atbilst visām upes kuģošanas drošības prasībām. Tūrisma kompānijas, kas organizēja braucienu pa Volgu, pārstāve Svetlana Imhjakina paziņojusi žurnālistiem, ka pirms liktenīgā brauciena kuģis esot salabots un atbildis ekonomiskās klases prasībām.

Izdzīvojušie aculiecinieki gan uzskata, ka traģēdijas galvenais iemesls ir tas, ka kuģis bijis pārāk vecs. Tas tiek izmantots jau  vairāk nekā 50 gadu, turklāt šajā laikā kuģim neesot veikts neviens normāls remonts.

Kāds cits traģēdijas aculiecinieks pastāstījis, ka tvaikonim esot bijis bojāts dzinējs. Pēc viņa teiktā, iepriekšējā reisa laikā viņš neskaitāmas reizes «noslāpis», taču peļņas kārie kuģa īpašnieki to sūtījuši aizvien jaunos braucienos.

Vēl viens no kuģa bojāejas iemesliem varētu būt pārslodze - tas paredzēts 140 cilvēkiem, bet uz klāja atradās vismaz 190 pasažieri, ieskaitot apkalpes personālu. Kāds avots laikrakstam «Kommersant» pastāstījis, ka kuģis vairākus gadus bijis sliktā tehniskā stāvoklī, neesot līdzējis arī nesen veiktais remonts.

Kuģis jau vairākkārt bijis par mata tiesu no avārijas. «Atceros gadījumu, kad stipru viļņu dēļ tas gandrīz apgāzās,» pastāstījis kāds informācijas avots. Savukārt pagājušā gada 10.augustā reisa Kazaņa-Samāra laikā «Bulgārijas» pasažieri piezvanīja uz glābšanas dienestu un paziņoja, ka uz kuģa vairākas stundas nav gaismas un ūdens.

Interneta forumu lietotāji izteikuši pretenzijas pret tvaikoņa tehnisko stāvokli. «Iluminatori, kas atradās kajītēs, laiku pa laikam tecēja, kas biedēja pasažierus un lika domāt par iespējamo katastrofu,» raksta viens no blogeriem «Vecajā kaloša, kas pompozi nodēvēta par «Bulgāriju», pēc visiem noteikumiem nedrīkstēja pārvadāt pasažierus,» raksta kāds cits lietotājs, kurš 3.jūlijā atgriezās no kruīza Kazaņa -Perma-Kazaņa. Reisa laikā trīs reizes esot noslāpuši dzinēji. Pēdējo reizi tas noticis  simts metru attālumā no Kazaņas ostas piestātnes. Pēc dzinēja atslēgšanas tika atslēgta arī  elektrības padeve uz kuģa.»

«Bulgārija» būvēta 1955.gadā Čehoslovākijas kuģu būvētavā «Narodny Podnik Skoda Komarno». Kopumā tika uzbūvēti 36 šādi kuģi, kas tika nosaukti par godu bijušo PSRS valstu republikām vai komponistiem. Līdz 2010.gada februārim «Bulgārija» tika dēvēta par «Ukrainu». Tās garums ir 80,2 metri, platums - 14 metri, dziļums 1,9 metri, ātrums - 20,5 kilometri stundā. Kuģis bija paredzēts 233 pasažieriem, taču uzlabošanas darbu laikā vietas palika tikai 140 pasažieriem.

Kuģis piederējis Volgas un Kamskas kuģošanas kompānijām, laika posmā no 2003.līdz 2009.gadam tas netika izmantots. «Bulgārija» pārsvarā tika izmantota kruīzos, kas ilga ne vairāk par septiņām dienām.

Uz klāja atradās divvietīgas, trīsvietīgas un četrvietīgas kajītes, divi restorāni, divi bāri, mūzikas salons, solārijs, bērnu istaba.