11. novembrī, Rīgas Tehniskās universitātes mazajā zālē, plkst. 18:00 notiks koncerts «Skandiniekiem - 35». Pēc tam plānota sadziedāšana pie Strēlnieku pieminekļa un sveču nolikšana krastmalā.
Lāčplēša dienā notiks koncerts «Skandiniekiem - 35»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs esam savas zemes zinību sargi, kamēr vien mums ir balss. Mēs esam savu senču pēcteči, kamēr vien mēs nesam atmiņas par tiem. Mēs esam savu sentēvu un senmāšu cienīgi vien tad, ja godam dzīvojam. Mūsu balsis skan jau 35 gadus. Tās skanēja kā brīvības cīņas, kā mudinājums kopt sentēvu mantojumu, kā novadu dižuma zīmogi, kā jaunu saucēju skola, kas varēja doties tālāk un saukt kopā savus ļaudis. Mēs skanam novados, kur mūsu ļaudis turpina nu jau savu ceļu, mēs skanam citās zemēs, kā saikne ar dzimteni, mēs skanam dzimtās, kur atgriezās gadskārtu un dzimtas godu tradīcijas, mēs skanam jaunās kopās, kas droši iet pa savas tautas zinību takām, mēs esam atvēruši durvis un nu dziedam kopā ar visu Latviju, ar visiem savējiem.«
Uzziņai:
Folkloras draugu kopu «Skandinieki» 1976. gadā dibināja Dainis un Helmī Stalti, tā aizsākot folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, dzīvesveida folklorismā, dziesmotajā revolūcijā, dažādu jaunu folkloras un pētījumu virzienu izveidē utt. Līdzās latviešu kultūras bagātībām, kopjot un popularizējot arī līvu tautas mantojumu, atsākās diskusija par Latviju kā divu lielu kultūru – baltu un somugru – mijiedarbības ūnikumu. Skandinieku sekotāji sastopami ne tikai Latvijā, bet arī trimdas latviešu vidū. Skandinieki ir ne vien daudzu folkloras, mūzikas, deju u.c. grupu iedvesmotāji, bet arī pamatlicēji, mundrinot tālākam ceļam jaunus, zinošus, talantīgus un spēcīgus vadītājus (Ilgu Reiznieci («Iļģi» – postfolklora), Valdi Muktupāvelu («Rasa» – etnomuzikoloģija), Veltu Leju («Dimzēns» – Zemgales tradicionālā kultūra u.c.)) visā Latvijā.
Ar Skandinieku līdzdalību 1987. gadā aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls «Baltica». Latviešu un līvu kultūras mantojums kā Latvijas lielākā vērtība ar koncertiem, rituāliem uzvedumiem un dalību starptautiskos festivālos ir ticis rādīts gandrīz visās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Šrilankā un Austrālijā.
Skandinieku un viņu vadītāju Daiņa un Helmī Staltu veikums ir novērtēts tālu pasaulē un saņēmis augstāko atzinību – Hamburgas F.V.S. fonda Eiropas balvu Tautas mākslā (1993), kā arī augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus. Jau septiņus gadus dzimtas mantojumu – Skandinieku vadību – ir uzņēmusies Julgī Stalte.