Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīt par bīstamu, paredzot turpmāko rīcību ar dzīvnieku, un prasības bīstama suņa turēšanai un reģistrēšanai.
Vai pietiks suņu novērotāju? (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No nākamā gada 1. janvāra suņiem, kurus Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti atzīs par bīstamiem, būs jānēsā atstarojošas lentes. Suni atzīs par bīstamu, ja tas būs nodarījis vidēja smaguma vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi, uzbrucis dzīvniekam un ievainojis to vai izraisījis dzīvnieka nāvi, kā arī citu iemeslu dēļ. Zemkopības ministrijas speciālistu viedoklis: kritēriju ieviešana uzlabos sociālo vidi, nodrošinās sabiedrisko kārtību un cilvēku drošību. Pašvaldību vadītājiem un speciālistiem jautāju, vai pilsētās ir daudz bīstamu suņu un kā šos jautājumus risina. Vai, viņuprāt, izdosies šos noteikumus ieviest dzīvē?
Nikolajs Stepanovs, Gulbenes domes priekšsēdētājs: "Atsevišķos laika periodos suņi pilsētas ielās parādās vairāk. Tomēr klejojoši suņi Gulbenē nav izteikta problēma. Pašvaldības SIA "Gulbenes nami" darbiniekiem ir automašīna, aprīkojums, lai klaiņojošus suņus noķertu. Pilsētas domei ir līgums ar Alūksni un Valmieru, kurp var vest suņus iemidzināšanai. Reizēm atrodas saimnieki, kuri samaksā suņa savākšanai iztērētos līdzekļus un paņem dzīvnieku atpakaļ. Gadās, ka suņi sabaida bērnus vai vecus cilvēkus.
Iedzīvotāji ir gan zvanījuši uz domi, gan rakstījuši vēstules, lai noķeram klīstošus suņus. Tomēr tas nav vienkārši. Piemēram, piecos no rīta cilvēki ir gājuši uz vilcienu, pie stacijas viņus sabaidījuši suņi, bet pa dienu tie ir jau aizskrējuši citur. Tā suņi pulcējas vienā mikrorajonā, bet pēc laika ir jau citā. Gulbenē ir arī neapzinīgi suņu saimnieki. Lielākā daļa iedzīvotāju tur sētas jeb bezšķirnes suņus.
Tiem, kuriem ir tīršķirnes dzīvnieki, arī attieksme pret viņu kopšanu ir daudz atbildīgāka. Pašvaldībai suņu turēšana ir jāuzrauga, un varam tikai nolūkoties, kā pieņem dažādus noteikumus, bet kā teorija darbojas dzīvē? Nu pasakiet, kā lai Gulbenē saskaitām visus kaķus? Tāpat šaubos, vai Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem ir laiks vērot suņu uzvedību un izdarīt secinājumus. Turklāt, ja arī sunim būs šī atstarojošā lente, vai tas paglābs no nelaimes?"
Didzis Konuševskis, Saldus domes priekšsēdētājs: "Suņi Saldū nesagādā īpašas problēmas, taču vienmēr jācenšas atrast kompromisu starp suņu saimniekiem un pārējo sabiedrību. Aizvadītajā gadā Saldus pašvaldības policija ir uzrakstījusi 12 protokolus par administratīvo noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar suņu turēšanu. Piemēram, suņi klaiņojuši, tiem nav bijis uzpurnis utt.
Savukārt Valsts policija Saldus rajonā pērn ierosināja piecas krimināllietas, jo iedzīvotāji suņu dēļ bija guvuši vieglus miesas bojājumus. Tie ir niecīgi rādītāji, tādēļ, manuprāt, pilsētā ar 12 000 un rajonā ar 40 000 iedzīvotājiem suņi nesagādā īpašas problēmas. Pilsētā arī nevar redzēt, ka daudzi suņi skraidītu apkārt. Pavisam Saldū ir reģistrēti 350 suņi. Iedzīvotājiem nav tendence turēt bīstamu šķirņu suņus.
Saldū ar pašvaldības atbalstu darbojas suņu patversme. Tai gan nodega jumts, un būs jālemj, kā to atjaunot. Ja iedzīvotāji ziņo par klīstošiem suņiem, tos ķeram. Vairākām apkārtējām pašvaldībām ir līgums, lai mūsu darbinieki vajadzības gadījumā dotos ķert suņus arī pie kaimiņiem. Pret jaunajiem noteikumiem man iebildumu nav, jo drošības pasākumu nekad nevar būt par daudz – kārtībai jābūt. Tomēr nevar zināt, cik kontrole labi izdosies. Tikpat labi šīs funkcijas varētu nodot suņu patversmju apsaimniekotājiem. Tur ir piemērotas telpas, lai bīstamus suņus novērotu. Uzskatu, ka suņu patversmei jābūt katrā lielākā pašvaldībā."
Vladimirs Ivanovs, Preiļu novada domes izpilddirektors: "Preiļu novada dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus "Mājdzīvnieku turēšanas noteikumi", kuri nosaka arī rīcību ar klaiņojošajiem suņiem. Noteikumi iesniegti apstiprināšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Dzīvnieku patversmes izveidošana prasa no pašvaldības lielus līdzekļus, tāpēc dome ir pieņēmusi lēmumu vērsties vienā no tuvākajām pašvaldībām – Jēkabpilī vai Daugavpilī, kur ir izveidota dzīvnieku patversme.
Šāgada domes budžetā ir paredzēts 2000 latu finansējums, lai ar tuvāko pašvaldību noslēgtu līgumu par dzīvnieku patversmes izmantošanu un speciālistu piesaistīšanu, lai pēc nepieciešamības veiktu pasākumus klejojošo dzīvnieku nogādāšanai dzīvnieku patversmē. Pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks, kāds suns atzīstams par bīstamu, iespējams, būs jāpārstrādā vai jāpapildina daži punkti Preiļu novada domes noteikumos."