Kreditoru apvienība: «Krājbankas» sanācijas priekšlikums ir ekonomiski reālistisks

Sanācijas plānā atrodama arī atsauce uz potenciāla investora vēlēšanos ieguldīt bankas atjaunošanā finanšu resursus 225 miljonu eiro (aptuveni 163 miljonu latu) apmērā, uzsver Savickis.

«Izvērtējot mūsu rokās nonākušo sanācijas priekšlikumu, kas ir iesniegts «Krājbankas» maksātnespējas administratoram, redzam, ka tas ir ekonomiski reālistisks, tādēļ, uzskatām par pilnīgi nepieņemamu faktu, ka SIA «KPMG Baltics» nav uzskatījis par nepieciešamu ar to iepazīstināt kreditorus. Ideja pārvērst daļu no kredītiem Rīgas pašvaldības bankā ir ekonomiski dzīvotspējīga, tādēļ tā ir detalizēti jāapspriež ar Rīgas domi,» uzskata KNAA pilnvarotais pārstāvis advokāts Jānis Avotiņš.

KNAA norāda, ka «Krājbankas» sanācijas priekšlikumā soli pa solim tiek aprakstīts bankas maksātspējas atjaunošanas plāns, kas ietver līdz šim «Krājbankas» korespondējošos kontos noguldīto līdzekļu atguves iespējas. Daļa «Krājbankas» ārvalstu bankās noguldīto līdzekļu, kas sastāda aptuveni 49 miljonus latu, nav apgrūtināti, tādēļ tos iespējams atgūt tiesvedības ceļā.

Savukārt par līdzekļiem, kuri šobrīd ir apķīlāti, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, iespējams celt prasību par ķīlas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo tie ir noslēgti piecu gadu laikā līdz maksātnespējas iestāšanās dienai. Tādēļ arī šie līdzekļi ir uzskatāmi par atgūstamiem, norāda kreditoru apvienība.

Attiecībā uz investoru piesaisti sanācijas priekšlikumā norādīts, ka «Krājbankas» turpmāka funkcionēšana nav iespējama bez atbilstoša akcionāra un jauna kapitāla piesaistes, tādēļ plāna autors ir norādījis uz investoru, kurš ir izrādījis vēlēšanos ieguldīt «Krājbankas» attīstībā aptuveni 163 miljonus latu, no kuriem daļa tiktu ieguldīti bankas attīstībā, bet daļa – kā likvīdie finanšu līdzekļi.

Avotiņš uzskata, ka galvenais bankas investora piesaistes mērķis būtu nodrošināt bankai pietiekamus finanšu līdzekļus, lai tiktu nosegtas saistības pret Noguldījumu garantiju fondu un bankas klientiem, kuriem to noguldījumi nav izmaksāti un, protams, bankai nepieciešami pietiekami brīvie līdzekļi ikdienas darba nodrošināšanai.

«Finanšu piedāvājums, kā redzams Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoram iesniegtajā sanācijas priekšlikumā, pārsniedz administratora publiski nosaukto nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru, tādēļ nav saprotams, kādu, acīmredzot subjektīvu motīvu vadīts maksātnespējas administrators to noraidījis. Uzskatu, ka ikviens bankas glābšanas plāns ir rūpīgi jāizvērtē, kaut vai lai atvairītu jebkādas kreditoru aizdomas par maksātnespējas administratora prettiesisku rīcību,» – tā Avotiņš.

Sanācijas plānā ir uzskaitītas konkrētas darbības, kas veicamas, piesaistot investoru un kas ļautu atjaunot bankas maksātspēju. Tās saistītas gan ar bankas jaunu akciju emisiju un to piedāvāšanu «Krājbankas» noguldītājiem apmaiņā pret viņu šā brīža prasībām pret banku, gan akciju piedāvāšanu Noguldītāju garantiju fondam ar atpirkšanas termiņu pieci gadi, turklāt atpirkšana tiktu nodrošināta tikai ar bankas kredītportfeļa kredītiem, tādēļ citi bankas aktīvi netiktu pakļauti nekādam riskam.

Īstenojot sanācijas plānā aprakstīto bankas maksātspējas atjaunošanas procesu, gan Noguldījumu garantiju fonds, gan noguldītāji, kuriem nav izmaksāti noguldījumi no fonda līdzekļiem, iegūtu iespēju atsavināt sev piederošās obligācijas otrreizējā tirgū tiklīdz tiktu uzsākta akciju kotēšana. Turklāt plāns paredz iespēju valstij bez maksas iegūt vismaz 26% bankas akciju.

Savukārt, kā redzams no Administratora atzinuma, viens no plāna trūkumiem esot tas, ka plāns paredzot Noguldītāju garantiju fonda līdzdalību, ieguldot tā līdzekļus, ko aizliedzot likums.

«Pirmkārt, ne Kredītiestāžu likums, ne arī citi normatīvie akti neaizliedz fondam savus līdzekļus izvietot vērtspapīros, šajā gadījumā, obligācijās, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar Krājbankas aktīviem,» norāda Avotiņš. «Sanācijas plāns paredz, ka obligācijas no Noguldītāju garantiju fonda plānots atpirkt, tiklīdz tiek uzsākta kredītportfeļa realizācija, tas ir, fondam pastāv iespēja visdrīzākā laikā pēc sanācijas plāna apstiprināšanas sākt saņemt līdzekļus prasījumu dzēšanai. Savukārt bankrota procedūras gadījumā nav zināms, kurā brīdī tiks uzsākta fonda prasījumu dzēšana,» piebilst pārstāvis.

Papildus iepriekš minētajiem soļiem sanācijas plānā atrodams Latvijai novatorisks piedāvājums attiecībā uz Rīgas domes un tās uzņēmumu prasījumu tiesībām pret banku, kas saistīts arī ar Krājbankas klientu uzticības atgūšanu.
«Sanācijas plānā ļoti reālistiski tiek atspoguļota iedzīvotāju uzticības krīze finanšu sektoram Latvijā kopumā, tādēļ, šķiet, ka plāna autori apzinājušies veicamā darba apjomu, lai atjaunotu esošo un potenciālo klientu uzticību bankai. Turklāt plāns šajā aspektā, pēc manām domām, ir novatorisks,» turpina Avotiņš.

Bankas sanācijas piedāvājumā norādīts, ka bankas reputāciju, papildus veiktajiem bankas stabilizācijas priekšdarbiem, varētu atjaunot, pārveidojot to par pašvaldības banku jeb norēķinu centru, kas kalpotu kā papildus drošības elements un mudinātu klientus izvēlēties šīs bankas pakalpojumus.

Ja Rīgas dome ir viens no lielajiem kreditoriem, teorētiski, sanācijas rezultātā kļūstot par Krājbankas akcionāru, tas ļautu nodrošināt Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem domes sniegtos pakalpojumus bankas līmeņa kvalitātē, kā arī pakalpojumu ērtāku pieejamību, ņemot vērā Krājbankas infrastruktūras izvietojumu Rīgā.

«Krājbankas» sanācijas priekšlikumā sniegts arī nākotnes mērķa tirgus raksturojums. Sākotnēji mērķa tirgus būtu Rīgas iedzīvotāji, taču, ņemot vērā bankas labi attīstīto pakalpojumu sniegšanas tīklu, tiktu apkalpoti arī ārpus Rīgas esošie bankas klienti, tai skaitā juridiskas personas, turklāt savstarpēji tehnoloģiski integrētā bankas sadarbība ar Rīgas domi ļautu tai stimulēt uzņēmēju attīstību tieši Rīgas pilsētas ietvaros. Tas savukārt dotu iespēju piesaistīt jaunus klientus.

Tāpat bankas sanācijas plānā, kuru izvērtējusi Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, ir norādīti gan bankas iespējamie produkti, gan sanācijas izdevumu segšanas plāns un cita informācija, tādēļ apvienība uzskata, ka šāds bankas sanācijas priekšlikums būtu nopietni jāizvērtē vai vismaz detalizēti jāizskaidro kreditoriem no pašreizējā bankas maksātnespējas administratora SIA «KPMG Baltics» puses.