Ne AS «Pasažieru vilciens» (PV), ne Satiksmes ministrija (SM) nevēlas uzņemties atbildību par bijušā PV valdes priekšsēža Nila Freivalda, kurš tiek vainots valstij neizdevīga jaunu vilcienu iepirkšanas līguma parakstīšanā, iecelšanu «VRC Zasulauks» konsultanta amatā.
«Pasažieru vilciens» norāda, ka bijušā PV valdes locekļa atbildība esot jāvērtē uzņēmuma akcionāram - valstij vai kapitāldaļu turētājam - Satiksmes ministrijai. «Vienīgi akcionāru sapulces kompetencē ir lemt par PV valdes bijušo locekļu, tostarp Freivalda, atbildību vai atbrīvošanu no atbildības, un PV akcionārs ir valsts, kapitāldaļu turētājs - Satiksmes ministrija,» uzsver PV.
Savukārt Satiksmes ministrijā norāda, ka tā neesot uzņēmuma AS «VRC Zasulauks» akcionāre, tāpēc aicina vērsties pie uzņēmuma akcionāriem vai pašā uzņēmumā. «VRC Zasulauks» akcionāri ir PV - 51% un AS «Rīgas Vagobūves rūpnīca» (RVR) - 49%.
RVR līdzīpašnieks Aivars Ločmelis savukārt norādījis, ka PV bijušajām un esošajai valdei jāuzņemas atbildība par vērienīgā vilcienu iepirkuma novilcināšanu. Pēc viņa sacītā, atbildība par nekvalitatīva līguma izstrādāšanu jāuzņemas bijušajiem PV vadītājiem Andulim Židkovam un Freivaldam, kā arī esošajam vadītājam Artim Birkmanim un Satiksmes ministrijai kā PV kapitāldaļu turētājai.
Kā ziņots, PV vadītājs Freivalds, kurš parakstīja līgumu ar spāņu vilcienu ražotāju «Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles» (CAF) un pēc premjera kritikas no amata aizgāja, iekārtots darbā par ekspertu attīstības jautājumos AS «Zasulauks», kura kontrolpakete pieder PV, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Turklāt jūlijā par «VRC Zasulauks» valdes priekšsēdi tika iecelts savulaik no PV valdes ar skandālu atsauktais Mārtiņš Greste. Par uzņēmuma valdes locekļiem iecelti arī Valters Grīnvalds un Aleksandrs Vasiļjevs, bet valdē turpina strādāt Vladimirs Krutjko. Grīnvalds ir saistīts «ar olšteiniešu» politisko ietekmi un «VRC Zasulauks» valdē iecelts pēc tam, kad pēc mēneša tika atlaists no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» padomes.
Pērnruden SM Gresti atsauca no PV valdes. PV skaidroja, ka savas darbības laikā uzņēmumā Greste neesot uzņēmies pienākumus un atbildību par konkrētu jomu, lai gan viņam piedāvāts pārraudzīt mārketinga un citas aktivitātes. Kā ironizēja uzņēmumā, pēdējais spilgtākais Grestes sniegums esot «Mercedes» lieta - divu gadu laikā kopš līzinga maksājumu nodošanas PV valstij piederošajam uzņēmumam izmaksāja aptuveni 19 000 latu jeb aptuveni 785 latus mēnesī. Kā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja toreizējais PV valdes priekšsēdētājs Freivalds, katru mēnesi par Grestes mašīnu uzņēmums maksāja 410 latus, savukārt saimnieciskā uzturēšana kopš 2009.gada septembra no uzņēmuma prasījusi vēl 9000 latu.
«Vienotības» Ētikas komisija izvērtēja Grestes rīcību un secināja, ka viņš pārkāpis divus apvienības Ētikas kodeksa punktus.
Kā ziņots, vagonu remontuzņēmuma «VRC Zasulauks» apgrozījums pērn sarucis par 26,4%, liecina «Firmas.lv» informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2010.gadā bija 9,34 miljoni latu, bet 2011.gadā - 6,87 miljoni latu. «VRC Zasulauka» peļņa samazinājusies par 47,2% - no 121 869 latiem 2010.gadā līdz 64 354 latiem 2011.gadā.
