Kā ziņots, pirms Olimpiādes aizvadītās sezonas gaitā Pļaviņš un Šmēdiņš Pasaules kausa posmos nebija tikuši augstāk par devīto vietu. Londonā Latvijas pāris pamanījās izcīnīt bronzas godalgas, bet vēl neilgi pēc tam viņi turpināja panākumus, Polijā pirmoreiz karjerā uzvarot «Grand Slam» posmā.
«Pagaidām neviens nevar pateikt vai sezonas beigās izdarījām tikai vienu sprādzienu, vai arī mums izdotos nostabilizēties topā. Uzskatu, ka būtu bijis lietderīgi pamēģināt vēl vienu gadu un mainīt partnerus, ja tad secinātu, ka tikai reizi izšāvām,» stāstīja Pļaviņš. «Uzskatu, ka sezonas laikā mēs vairākkārt bijām pelnījuši tikt astotniekā, bet vienkārši nepaveicās.»
Pļaviņš jau ilgstoši uzticas Aigaram Birzulim, kas trenēja arī viņa un Šmēdiņa pāri. Savukārt Šmēdiņam pēc neoficiālas informācijas pēdējā laikā nav bijušas labākās attiecības ar treneri.
«Galvenais iemesls bija, ka komandā varēja būt tikai viens treneris un Jānim nepatika, ka malā tika atstumts viņa tēvs Andris,» Pļaviņš atzina, ka līdzīgi bijis arī 2008. gadā, kad uz Pekinas Olimpiādi Pļaviņš brauca pārī ar Samoilovu. Toreiz kā pāra duets uz Olimpiādi devies Genādijs Samoilovs, bet Birzulis palicis mājās. «Toreiz Aigaram to izdevās pārdzīvot, bet Jānis ar tēvu, iespējams, ka nevar.»
«Aigaram pret mums abiem bija pilnīgi līdzvērtīga attieksme, no mums prasīja vienādi daudz un abi saņēmām vienādi daudz kritiku. Man pēc treniņiem pie vecākā Samoilova tas likās normāli, bet Jānim varbūt nē. Ja tā, tad gribēšu redzēt, kā viņam veiksies pie Genādija,» Pļaviņš atgādināja Samoilovu ģimenes karstasinīgo dabu.