/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10933608t1h3bd9.jpg)
Sinoptiķu prognozes rāda, ka šī gada ziema būs gana sniegota, piedzīvosim arī puteņus un atkalas. Lai arī tie ir Baltijas reģionā ierasti apstākļi, katru gadu apdrošinātāji saskaras ar gadījumiem, kad ziema autovadītājus pārsteidz nesagatavotus.
Apdrošinātāji iesaka sagatavot savus spēkratus savlaicīgi (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Meteorologs un sinoptiķis Toms Bricis norāda, ka vismaz -20 grādu sals ir iespējams jau decembrī, taču -30 grādu sals, pēc šī brīža prognozēm, ir maz iespējams. Tik liels aukstums Latvijā parasti ir pavisam īsu laiku, visbiežāk vienu vai divus rītus, turklāt minimālā atzīme - mīnus 30 grādu un zemāka temperatūra - visbiežāk ir tikai pāris stundas.
«Pēdējās nedēļās sezonas prognoze Eiropai par laikapstākļiem visai ziemai ir mainījusies, un nu ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde paredz, ka janvārī un februārī diez vai turēsies ilgstošs un stabils sals, kāds Baltijā valda tagad - decembrī. Taču tas nenozīmē, ka uz dažām dienām pie mums nevar ieplūst aukstas arktiskas gaisa masas, kuru dēļ pāris dienas uznāk liels aukstums. Visticamāk, ka -25 grādu atzīme šogad tiks sasniegta, bet -30 grādu sals var arī izpalikt,» skaidro Bricis.
Meteorologs un sinoptiķis stāsta, ka arī ar nokrišņu daudzumu ir līdzīgi - kopumā Baltijai prognozēta ziema ar mazāk nokrišņiem nekā reģistrētais vidējais pēdējo desmitgažu rādītājs, taču tas neizslēdz atsevišķu spēcīgu puteņu iespējamību. Latvijā ir ļoti retas ziemas, kad nav atkalas, un, tā kā janvārī un februārī gaisa temperatūra bieži būs tuvu nullei, atkala ir ļoti iespējama.
Kā liecina «BALTA» pieredze, tad ziema Latviju arvien pārsteidz nesagatavotu, līdz ar to radot dažādus riskus ne tikai pašiem auto īpašniekiem, bet arī apkārtējiem. Tipisks piemērs bija šī gada pirmais nopietnais sniegs, kad daudzi šoferīši cieta negadījumos un pusei no cietušajiem spēkrati nebija aprīkoti ar ziemas sezonas riepām.
«Stipra snigšana, vairākkārtēji atkušņi un apledojums rada papildu nelaimes riskus transportlīdzekļiem. Laicīga gatavošanās un profilaktiskas darbības mazina iespējamo nelaimes iestāšanos, tādējādi cilvēkiem ir iespēja pasargāt sevi no negaidītām izmaksām un zaudējumiem, ko citā reizē var palīdzēt atrisināt vien apdrošināšana. Piemēram, ziemas sezonā autovadītāji gana bieži piedzīvo situācijas, kad auto cieš no lāstekām un sniega blāķiem, kas krīt no netīrītiem jumtiem, taču šeit OCTA polise autovadītājiem diemžēl nepalīdzēs, bet nepieciešams visu risku KASKO,» skaidro «BALTA» atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Apdrošināšanas kompānijas eksperti aicina automašīnu īpašniekus rūpīgi izvēlēties vietu, kur novietot spēkratus, neatstājot auto tieši zem daudzstāvu ēku un privātmāju jumtiem, kritiski novērtējot ēku jumtu pārkares un iespējamo sniega krišanas trajektoriju.
Tāpat autovadītājiem svarīgi sagatavot savu spēkratu attiecīgajiem laikapstākļiem, pirms braukšanas notīrīt un atkausēt apledojumu no logiem, lai jau tā apgrūtinošajos braukšanas apstākļos, netraucētu redzamībai. Svarīgi izvēlēties attiecīgajai gaisa temperatūrai atbilstošu logu mazgājamo šķidrumu un aprīkot ar ziemas laikam paredzētām riepām. Jāatceras, ka riepu protektoru dziļumam ziemas laikā jābūt vismaz četri milimetri.