Latvijas ceļu stāvoklis ir kritisks; apdrošinātāji cieš lielus zaudējumus (19)

Gadījumos, kad automašīna tiek bojāta iebraucot bedrē, apdrošinātājam ir visas tiesības vērsties pret ceļu uzturētāju, lai regresa prasības veidā atgūtu līdzekļus, kas izmaksāti apdrošinātajai personai par bojājumiem. Taču kā rāda prakse šādu gadījumu ir ļoti maz.

«Tam ir zināmi iemesli. Pirmkārt, jāņem vērā, ka par vienu gadījumu apdrošinātājs kā atlīdzību izmaksā vidēji ap 200 latiem. Taču, lai piedzītu šos līdzekļus no vainīgā ceļu uzturētāja regresa ceļā, apdrošinātājam jāinvestē milzīgi līdzekļi administratīvajos izdevumos. Otrkārt, tiesu procesi mūsu valstī velkas tik ilgi, ka apdrošinātājam atlīdzībā izmaksātās summas atgūšana var izmaksāt pat desmit reizes vairāk, nekā izmaksātās atlīdzības apjoms, turklāt patērētie resursi nav paredzami. Ja tās būtu desmit vai pat divdesmit lietas, tad mēs vērstos ar savām prasībām pret vainīgajiem, bet šādu lietu ir simtiem, un tiesvedība katrā no tām nav iespējama. Tāpēc, atsakoties no regresa prasībām šajā veidā, apdrošinātāji cieš ļoti lielus zaudējumus,» stāsta Iveta Rijniece, «BTA Insurance Company» SE Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore.

Turklāt ar katru gadu vismaz par 15-20% pieaug «BTA» saņemto atlīdzības pieteikumu skaits «KASKO bedres» apdrošināšanas ietvaros, kur automašīnas bojājumu iemesls ir iebraukšana bedrēs. 2012. gadā atlīdzību biežums ir pieaudzis par 23 % un tiek piedzīvoti smagāki negadījumi. Lielākoties šādi pieteikumi tiek saņemti pavasarī, taču šogad, jau janvāra sākumā pēc atkušņa iestāšanās, uzņēmums saņēmis pirmos desmitus attiecīgu pieteikumu.

«Tāpat ik gadu pieaug arī «BTA» izmaksātā atlīdzību summa par vienu gadījumu, kad ir cietusi automašīna, iebraucot bedrē. Ja vēl 2011.gadā vidēji par vienu negadījumu «KASKO bedres» un «Pilna servisa KASKO» apdrošināšanas ietvaros atlīdzībā tika izmaksāti aptuveni 160 lati, tad 2012.gadā šī summa pieaugusi par 25 % līdz vidēji 200 latiem par vienu negadījumu. Gan mūsu novērojumi, gan klientu atsauksmes liecina par to, ka Latvijas ceļu kvalitāte nekļūst labāka, bet ik gadu tikai pasliktinās. Tiklīdz pēc sala un sniega iestājas atkusnis, valsts ceļi un pilsētu ielas pārvēršas par bedru slazdiem ikvienam autovadītājam, un «BTA» ik dienu saņem virkni iesniegumu par pārsistām riepām, salauztām asīm, atsperēm, bojātiem amortizatoriem utt. Mēs kā apdrošinātāji gadu gaitā esam pieraduši pie šādas statistikas, taču tas nedrīkst kļūt par normu, jo zaudējumus cieš gan apdrošinātāji, gan autovadītāji kopumā. Nedrīkst aizmirst arī tos cilvēkus, kuriem nav KASKO apdrošināšanas un kuri tāpat cieš no Latvijas ceļu sliktā stāvokļa, taču spiesti visus zaudējumus segt paši,» norāda Rijniece.

Kopumā, prognozējot nākamo gadu, vairāki Latvijas apdrošinātāji uzsvēra, ka jau ir sākušas augt KASKO cenas un šī tendence turpināsies arī turpmāk. Viens no iemesliem cenu kāpumam ir arī lielie apdrošinātāju zaudējumi, ko tie gūst izmaksājot no vainīgajām personām neatgūstamās apdrošināšanas atlīdzības, kā tas ik dienu notiek gadījumā ar atlīdzībām cilvēkiem, kuru spēkrati cietuši, iebraucot bedrēs.