Uz Sarkandaugavas iedzīvotāju rēķina Rīgas dome risinās satiksmes problēmas pilsētā

FOTO: Google Maps

Dzelzceļa pārbrauktuve Tilta ielā Sarkandaugavā jau gadiem radījusi neērtības autovadītājiem, kuri diendienā mēro ceļu tai pāri. Lielākoties tie ir Vecmīlgrāvī, Mangaļos, Jaunciemā un Pierīgā dzīvojošie, kā arī sauszemes kravu transports. Bieži slēgta, tā visai dzīvu satiksmi pārvērš par sastrēgumu visas ielas garumā, kavējot sabiedrisko transportu un radot neapmierinātību apkaimes iedzīvotājos. Otra alternatīva, kā nokļūt sliežu otrajā pusē ir Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuve. Tā vienlaicīgi kalpo arī par dzelzceļa sastāvu manevrēšanas vietu tuvumā esošiem naftas uzņēmumiem, un bieži ir slēgta pusstundu vai pat ilgāk.

Daudzus gadus atpakaļ, kā problēmas risinājums, tika piedāvāts Viestura prospekta un Tvaika ielas pārvads. Lai arī projekts izstrādāts, un vēlāk mainīts, tas galu galā, zaudējis savu aktualitāti noilguma dēļ. Taču vēlēšanu gadā Rīgas Domes amatpersonas atcerējās par tāda esamību un, nu jau steidzamības kārtā gatavas projektu aktualizēt. Pārvads tik tiešām būtu labs risinājums, tas atslogotu dzelzceļa pārbrauktuves Sarkandaugavā, samazinātu sastrēgumus Tilta ielā, taču radītu virkni citu problēmu, par kurām apkaimes iedzīvotāji, iespējams, pat nenojauš. Runa ir par to, kur transporta plūsma tiks novirzīta tālāk, kad tā būs veiksmīgi tikusi pāri dzelzceļam.

Risinājums, kurš būtu visvairāk apkārtējo un kultūrvidi saudzējošs, kā arī apkaimes un Rīgas iedzīvotājiem vispieņemamākais un loģiskākais, ir Eksporta ielas pagarinājums - pārvada, turpinājums uz Kundziņsalu un tālāk uz Eksporta ielu. Šādi smagais transports un daļa vieglo transportlīdzekļu tiktu novirzīti uz Eksporta ielu, savukārt atlikušie varētu turpināt mērot ceļu pa Tvaika ielu un tālāk pa Ganību dambi vai Duntes ielu. Tvaika ielu pilnībā slēdzot smagajam transportam, atslogotos gan Tilta ielas «aplis», gan pašlaik ļoti intensīvais Ganību dambis, Duntes iela. Šādu risinājumu kā potenciāli piemērotāko atzina arī Rīgas Domes Satiksmes departamenta Transporta būvju plānošanas pārvaldes projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītājs Kārlis Balodis, tiekoties ar Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvjiem. Kā vienīgo šķērsli RDSD pārstāvis minēja finansējumu, kā arī to, ka pašreiz tā projektēšana nav pat sākta.

Neskatoties uz biedrības iebildumiem un notikušajām pārrunām ar RD Pilsētas attīstības departamentu, Rīgas Domes vadība turpina sliekties uz apkaimes iedzīvotājiem nelabvēlīgāko scenāriju, proti, Tvaika ielas transformēšanu par četru braukšanas joslu maģistrāli, Sarkandaugavas kultūrvēsturiskās upītes iznīcināšanu, daļēji vai pilnībā to aizberot, Psihoneiroloģiskās slimnīcas operatīvā transporta novirzīšanu pa Aptiekas ielu gar daudzdzīvokļu namu un bērnudārza logiem. Kundziņsalas iedzīvotājiem, lai nokļūtu tuvākajās sabiedriskajās iestādēs, piemēram, skolā, bērnudārzā, vai poliklīnikā, būs jāmēro ceļš pāri četru joslu ceļam ar intensīvu satiksmi.

Pētot pilsētas attīstības plānus, izbrīnu rada fakts, ka transporta attīstības shēmā Sarkandaugavas apkaimē redzamas trīs C kategorijas ielas - Tvaika ielas rekonstrukcija (2. kārta), Duntes iela, Tilta iela, kā arī vēl viens ceļš caur Kundziņsalu (!). Pēc šīs shēmas var noprast, ka tāda ceļu intensitāte tiek plānoti visiem četriem ceļiem, taču tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc nesākt projekta realizāciju pareizajā secībā, perspektīvā atslogojot Tilta ielu? Uz šiem jautājumiem nespēja atbildēt ne RDPAD, ne RD priekšsēdētāja vietnieks A.Ameriks. RDPAD vien norādīja, ka biedrībai būtu jāpierāda pretējais - kāpēc šiem ceļiem nevajadzētu būt, savukārt Ameriks nebija pārliecināts, vai vispār šie ceļi kādreiz būs.

Plānojot pārvada turpinājumu, plānotāji, acīmredzami balstījās uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju skaits galvaspilsētā palielināsies, taču kā redzams pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, iedzīvotāju skaits Rīgā ir dramatiski sarucis līdz 650 tūkstošiem. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, maz ticams, ka iedzīvotāju skaits strauji pieaugs, toties iedzīvotāji turpinās treknos gados aizsākto tendenci par dzīvesvietu izvēlēties Pierīgas rajonus, uzveļot satiksmes problēmas uz rīdzinieku pleciem. Ekonomiskā izaugsme tiesa gan var radīt sauszemes autokravu apjoma pieaugumu uz un no ostas.

Biedrība rosina projekta 2. kārtas attīstību «uz papīra» pārtraukt un izvērtēt citas alternatīvas, jo uzskata, ka projekta virzība ir nelabvēlīga apkaimes, kā arī pilsētas attīstībai. Ņemot vērā Rīgas ekonomisko attīstību, RD pārstāvju minētais izmaksu ietaupījums īstenojot jau sen izplānotos ceļus, nevis domājot par labāku alternatīvu, ir tipisks īstermiņa domāšanas piemērs. Katrs nepareizi izplānotais lats šodien, nākotnē «atspēlēsies» dubultā. Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem ir visai skaudra pieredze, kā izpaužas ietaupījums uz vides rēķina, gadiem sadzīvojot ar neizturamu naftas un ķīmisko vielu smirdoņu.

Sarkandaugava ir pieostas tranzītapkaime, kurai industriālā zona piekļāvusies nepiedodami tuvu. Apkaimei ikdienā ir jāsadzīvo ar lielo transporta plūsmu caur apkaimes centru, kravas vilcieniem, trokšņiem un putekļiem. Neskatoties uz to, Rīgas pilsēta līdz šim nav gādājusi par to, lai apkaimes iedzīvotājiem šīs neērtības ar kaut ko aizstātu. Vēl ļaunāk - pēdējais un vienīgais kultūras nams «Draudzība» (vietējās nozīmes kultūras piemineklis) pārtrauca savu darbību 2009. gadā, tika izsolīts un tajā tiks veidots tirdzniecības centrs, apkaimes vērtība - vēsturiskais Aldara parks nav aprīkots, apkaimē soliņi nav atjaunoti gadiem, dzelzceļa pārejas nedrošas, iekšpagalmu labošana ierindota saraksta pēdējā vietā un gaidāma vien pēc 2018. gada.

Galvaspilsētas un satiksmes attīstība ir svarīgs aspekts vispārējai ekonomiskai izaugsmei un labvēlīgās investīciju vides izveidei. Ceļā uz zaļo domāšanu, jāsaprot, ka ceļi nav domāti mašīnām, bet gan lai pa tiem pārvietotos cilvēki - kājāmgājēji, ar velosipēdiem, publisko transportu vai auto. Smagā transporta priekšnoteikums ir vest kravas, taču nav pieļaujams, ka tas tiek darīts ignorējot vairāku desmitu tūkstošu apkaimju iedzīvotāju tiesības dzīvot veselīgā, sakārtotā un labvēlīgā vidē, kā to garantē Satversmes 115. pants. Vidē, kura ir droša ģimenēm un bērniem. Vidē, kurā ir saprātīga un uz cilvēku orientēta attīstība. Vidē, kurā industrija pielāgojas iedzīvotājiem, nevis otrādi.

Uz augšu