Komponists Raimonds Pauls atmetis cerības atgūt noguldītos līdzekļus nu jau maksātnespējīgajā «Latvijas Krājbankā».
Pauls: Miljoni ir nozagti; tagad juridiski noformulēts, ka viss ir pareizi izdarīts (444)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pauls, kurš bija viens no sūdzības iesniedzējiem Satversmes tiesā saistībā ar kreditoriem liegto iespēju lemt par krājbankas sanāciju, piektdien pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem pavēstīja, ka tas, kas notika ar «Latvijas Krājbanku», ir viena no lielākajām zādzībām Latvijā. «350 miljoni no bankas ir nozagti, un tagad ir juridiski noformulēts, ka viss ir pareizi izdarīts. Tā ka zādzība ir pilnīgi pareiza. Jāiet strādāt, lai nopelnītu,» viņš teica.
Komponists atzina, ka viņam vairs nav iespēju tālāk cīnīties par taisnību un arī bankas kreditoru rindā sūdzības iesniedzēji ir pēdējie. «Viņi [krājbankas administrators] tagad pārdod pēdējās lidmašīnītes, kaut kādas vecas mašīnas, dzīvoklīšus. Ko tur vairs var savākt? Tur var savākt vairs tikai kapeikas,» sacīja Pauls un piebilda, ka vairs necer atgūt savu naudu.
Viņš aicināja neuzticēties bankām, kā arī pauda neizpratni par to, kādēļ valstij atradās nauda, lai glābtu «Latvijas Hipotēku un zemes banku». Pauls arī pauda neizpratni, kādēļ neviens no krājbankas vadības vēl nav tiesāts. «Ko dara šodien [bijušais «Latvijas Krājbankas» valdes priekšsēdētājs Ivars] Priedītis, ko viņš dara? [«Bankas Baltija» vadītāju Aleksandru] Laventu savā laikā iebāza cietumā,» klāstīja Pauls un minēja, ka Priedītis bija «viens no vaininiekiem, kas atbildēja par banku». «Kur aizgāja tie 350 miljoni? Londonā, tas ir skaidrs,» viņš piebilda.
Uzņēmēja Santa Anča savukārt teica, ka viņas uzņēmējdarbību līdzekļu neatgūšana no krājbankas neietekmēs, taču ietekmēs jēgu dzīvot un strādāt, it īpaši Latvijā. «Tās ir daudz eksistenciālākas pārdomas nekā tā nauda. Par to man ir ļoti skumji, jo es uzskatīju, ka valsts ir mans partneris, bet tagad valsts ir mani apbižojusi,» viņa pastāstīja.
Anča sacīja, ka uzņēmusies risku noguldīt līdzekļus bankā, taču, viņasprāt, valstij bija viņa jāaizsargā, un neviens neteica, ka krājbanka ir nedroša.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Satversmes tiesa piektdien atzina, ka Kredītiestāžu likuma normas, kas liedz negatīva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma gadījumā kreditoru sapulcei lemt par kredītiestādes sanāciju, atbilst Latvijas pamatlikumam.
Ar pieteikumu Satversmes tiesā iepriekš vērsās Pauls, Anča, kā arī Jevgēnija Dimpere un Ina Inkēna, kuri norādīja, ka Kredītiestāžu likuma regulējums, kas FKTK negatīva lēmuma gadījumā liedz kreditoru sapulcei patstāvīgi lemt par sanācijas piemērošanas lietderību, ierobežo kreditoru likumiskās intereses, tostarp kreditoru tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus. Tāpēc iesniedzēji uzskata, ka tiek pārkāptas Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu.
«Latvijas Krājbankai» pērn 8.maijā tika sākta bankrota procedūra. Gan bankas administrators «KPMG Baltics», gan FKTK neredzēja iespējas īstenot iesniegtos sanācijas priekšlikumus, jo neviens no tiem neparedzēja reālu biznesa plānu bankas tālākai darbībai. Pēc administratora aplēsēm, «Latvijas Krājbankā» būtu jāiegulda vismaz 171 miljons latu, bet labākais sanācijas priekšlikums paredzēja tikai 38 miljonu latu ieguldījumu.