«BMW Motorrad» no sapņa līdz varenībai (5)

Dzimis pirms gandrīz 130 gadiem - 1883.gada 1.oktobrī, Maksis Frics Kuhn tvaika mašīnu kompānijai Kanštatē kā māceklis pievienojās, būdams tikai 15 gadu jauns. Tas bija neticami aizraujošs laiks ikvienā jomā, kas saistīta ar inženierzinātnēm un konstruēšanu. No 1902. līdz 1904.gadam viņš mācījās Karaliskajā celtniecības arodskolā Štutgartē-Eslingenē, bet 1906.gadā pievienojās kompānijas «Daimler» konstruktoru birojam.

Dodot lielu ieguldījumu sacīkšu motora izstrādē, kas jau tā pirmajā gadā «Mercedes» bolīdam palīdzēja izcīnīt uzvaru 1914.gada Francijas Grand Prix, bija likti Frica reputācijas pirmie pamati. Taču Frica lielākā kaislība piederēja kam citam - tā bija aviācija. Galu galā 1903.gadā, kad pasaules preses virsrakstos ielauzās brāļu Vraitu lidojums, viņš bija tikai 20 gadu jauns, dzīvei plaši atvērts jauneklis, un viņam kā neskaitāmiem citiem tālaika jauniešiem savas darba dzīves saisīšana ar tehniku bija vienkārši likumsakarīga. Lai arī lidmašīnu būve tobrīd vēl bija tikai autiņos, milzīgas pārmaiņas 1914.gadā atnesa Pirmā pasaules kara sākums, dodot iespēju tādām kompānijām kā «Rapp Motorenwerke» - BMW priekštecei.

1916.gadā, nespēdams samierināties ar viņa priekšlikumu noraidīšanu un atbalsta trūkumu no galvenā konstruktora puses, Frics pieteicās darbā «Rapp» uzņēmumā.

Tobrīd debesis bija kļuvušas par vēl vienu karadarbības dimensiju, un gaisa kaujas prasīja nemitīgu tehnikas attīstīšanu. Milzīgs izaicinājums inženieriem bija nemitīgi pieaugošais gaisa kauju augstums. Būtībā jo augstāk kāds no pretiniekiem spēja lidot, jo lielākas bija tā stratēģiskās un taktiskās priekšrocības. Protams, ar nosacījumu, ka motors lielajā augstumā un retinātajā gaisā nezaudēja pārāk daudz jaudas vai, vēl ļaunāk, nenoslāpa.

Vēl strādājot «Daimler», Frics mēģināja izstrādāt īpaši liela tilpuma motoru ar augstu kompresijas pakāpi, kas atšķirībā no konkurentu dzinējiem nezaudētu tik daudz jaudas. Taču tikai 1917.gadā, pārceļoties uz «Rapp», viņam izdevās gūt praktiskus panākumus.

1917.gada pavasarī Reihsvēra komisija apmeklēja «Rapp» motoru rūpnīcu, lai izlemtu, kuru - «Daimler» vai «Benz» - dzinēju nodot licences izgatavošanai «Rapp» ražotnē. Uzņēmuma direktors Francis Jozefs Pops izmantoja izdevību un ekspertu komisijai nodemonstrēja Frica koncepciju, kaut gan gatavas bija vien skices un nebija pat prototipa.

Motors, tā inovatīvais karburators un citas tehniskās detaļas atstāja lielu iespaidu uz komisiju, un Reihsvērs pasūtīja 600 vienību, «Rapp Motorenwerke», kam tobrīd nebija pat izmēģinājuma motora, burtiski vienas nakts laikā padarot par svarīgu militāro plānu daļu. Pasūtījumi no militāristiem nāca straumēm: kara beigās bija pasūtīti 3100 IIIa motoru, un «Rapp» bija kļuvis par BMW.

Frica IIIa dzinējs ievērojami pārspēja citus tālaika vācu uzņēmumu ražojumus, un nav šaubu - pateicoties talantīgā, izcilā inženiera pūliņiem, «Rapp» bija pasargāta no ekonomiska pagrimuma un klusas ieslīdēšanas aizmirstībā.

Taču, kad kara konfliktam 1918.gada novembrī bija pielikts punkts, tā iespaids uz Vācijas lidmašīnu un motoru industriju bija graujošs - īpaši BMW, kas 1918.gadā nebūvēja neko citu kā vien Frica izstrādāto IIIa, pazīstamu arī ar BMW IV vārdu.

Miera līgums aizliedza lidmašīnu ražošanu uz daudziem gadiem, taču, tieši pirms ierobežojums stājās spēkā, izmēģinājumu pilots Francs Ceno Dīmers no Obervīzenfeldes lidlauka pacēla gaisā «DFW 37/III» lidaparātu. Viņa lidmašīna bija aprīkota ar BMW IV sešcilindru motoru un 87 minūtes ilgajā lidojumā sasniedza agrāk nepieredzētu 9760 metru augstumu. Lai gan saistībā ar liegumu pievienoties Starptautiskajai Aeronautikas federācijai oficiāli nereģistrēts, tas bija pirmais no daudziem BMW pasaules rekordiem.

Sabiedrotie Vācijai lika ne tikai pārtraukt ražošanu, bet arī iznīcināt vai atdot visu, kas bija saistīts ar lidaparātu un motoru izgatavošanu. Tā iespaidā uzņēmuma vadītājs Francis Jozefs Pops sāka aktīvi apsvērt citas iespējas, kas darbiniekiem ļautu saglabāt darbu, un uzdeva Fricam un viņa konstruktoru birojam nākt klajā ar produktiem, kas būtu piemēroti miera laika Vācijai.

Tika radīti laivu, automobiļu, kravas auto un motociklu motori. Viens no tiem bija M2B15 jeb tā sauktais bokseris, ko izstrādāja Martins Štolle un ko piegādāja vairākiem motociklu ražotājiem. Taču uzņēmuma vadība uzskatīja, ka BMW spēj daudz vairāk nekā tikai piegādāt motorus, ka kompānijai ir jārada pašai savs oriģinālas konstrukcijas motocikls.

Tas bija Frica jauno laiku pirmais lielais uzdevums, un drīz vien - 1923.gadā - pasaulē nāca R32. Pārējais, kā saka, ir vēsture.