/nginx/o/2018/07/20/10949393t1h5fee.jpg)
Gvatemalas tiesa piektdien bijušo Gvatemalas militāro diktatoru Efrainu Riosu Monti atzinusi par vainīgu genocīdā un kara noziegumos, kas pastrādāti Gvatemalas pilsoņu kara laikā no 1960. līdz 1996.gadam.
Bijušajam diktatoram piespriests 80 gadu cietumsods - 50 gadi par genocīdu un 30 gadi par kara noziegumiem.
86 gadus vecais Rioss Monte bija apsūdzēts par 1771 civiliedzīvotāja noslepkavošanu Kičes departamentā, viņam atrodoties pie varas no 1982. līdz 1983.gadam. Apsūdzība apgalvo, ka tieši viņš esot devis rīkojumu veikt šo slaktiņu.
Riosa Montes tiesāšana bija pirmā reize, kad tiesā izskatītas apsūdzības genocīdā saistībā ar 36 gadus ilgušo pilsoņkaru.
Esot pie varas, Rioss Monte īstenoja nežēlīgu kampaņu pret kreisajiem nemierniekiem, pie kuriem nereti tika pieskaitīti arī vietējo maiju kopienu pārstāvji, kas patiesībā konfliktā nebija iesaistījušies.
ANO aplēses liecina, ka pilsoņkarā dzīvību zaudēja 200 000 cilvēku, un Riosa Montes valdīšanas laiks tiek uzskatīts par vienu no nežēlīgākajiem kara posmiem.
Rioss Monte apgalvo, ka par armijas pastrādātajiem noziegumiem un vardarbību neko neesot zinājis.
Šī tiesas prāva tiek uzskatīta par vēsturisku soli valstī, kur daudzi noziegumi līdz šim palikuši nesodīti.