Izceļoties vēl kādam bīstamam ugunsgrēkam, Rīgas pils būtu nodegusi (30)

«Šajā gadījumā, degot pilij, ja būtu paralēli ugunsgrēks dzīvojamā ēkā, tad, protams, mēs prioritāri glābtu cilvēku dzīvības. Tas nozīmē, ka pils, visticamāk, būtu nodegusi līdz pamatiem. Tā ir realitāte, un ar tādām lietām mēs jokot nevaram. Par to mēs cīnīsimies, lai šo resursu nodrošinātu,» sacīja Kozlovskis.

Arī Āboliņš norādīja: «Ja vienlaicīgi Rīgā notiek divas šādas liela apjoma ugunsnelaimes, uz tām nav iespējams reaģēt un ir nepieciešama resursu pārdislokācija». VUGD šādā situācijā rīkojas pēc noteiktas kārtības. «Protams, tiek izvērtēts, kurš ir prioritārs no šiem objektiem, un resursi tiek pārdalīti.»

Šodien ar prezidentu spriests par VUGD tehnisko aprīkojumu un nākamā gada budžeta prioritātēm. Viena no prioritātēm būs tehniskais aprīkojums, lai šādas situācijas Rīgā neveidotos, taču galvenais uzsvars tiks likts uz cilvēkresursiem.

«Nenoliedzami, tehnika ir novecojusi un ir vajadzīga, bet, ja mēs ņemam kopējo iekšlietu sistēmu, tad mūsu uzstādījums ir tāds - ja mums nebūs cilvēkresursu, tad mums arī nekāda tehnika nepalīdzēs. Protams, ka prioritāte ir tieši cilvēku resursi, proti, tās ir sociālās garantijas, atvaļinājuma pabalsti, virsstundu samaksa un nedaudz uzlabojums veselības aprūpē,» uzsvēra Kozlovskis. Viņš norādīja, ka iestāsies ne tikai par sociālajām garantijām glābējiem, bet arī policistiem, robežsargiem, Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem u.c.

«Prioritāte būs cilvēki un, samērīgi izvērtējot iespējas, tehnika,» teica ministrs, gan uzsverot, ka pārsvarā runā par sociālajām garantijām. Ugunsdzēsēju sapnis par 200 miljoniem latu, lai «savestu visu saimniecību kārtībā», īstenots netiks.

Arī VUGD vadītājs bilda, ka dienestā problēmu loks ir plašs, taču pirmajā plānā ir cilvēks, jo dienestā nepieciešams saglabāt profesionāļus. Patlaban ugunsdzēsēja ierindnieka alga vidēji ir 280 lati pēc nodokļu nomaksas.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka, noklausoties ministrijas vadības uzstādījumu par prioritātēm nākamā gada budžeta plānošanā, kurās kopējais ministrijas uzstādījums un prioritāte ir cilvēkresursi, ietverot finansējuma palielināšanas nepieciešamību gan virsstundu apmaksai, gan sociālajām izmaksām, Valsts prezidents uzsvēra: «Šādam konceptam es piekrītu pilnībā, jo, turpinot plānot valsts nākotni un par pamatmērķi neliekot cilvēku labklājību, Latvija kļūs arvien tukšāka, un tas ir lielākais no draudiem mūsu valsts nākotnei.»

Kopumā vērtējot esošo finansējumu iekšlietu struktūrām, Kozlovskis uzsvēris, ka tieši ugunsdzēsības un glābšanas dienests šobrīd ir visneapskaužamākajā situācijā, jo krīzes gados samazinātais finansējums joprojām kritiski ietekmē dienesta darbu, un, ja tuvākajā laikā neizdosies kaut daļēji atjaunot ugunsdzēsēju un glābēju auto parku, tad var nākties slēgt virkni lauku apvidu depo staciju, tādējādi aptuveni 40% teritorijas samazinot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

Kopumā cilvēkresursu prioritātēm budžeta pieprasījumā ministrija ietvērusi 5,8 miljonus latu, bet ugunsdzēsēju transporta vienību nomaiņai trijos gados būtu nepieciešami 25 miljoni latu, jo šobrīd no 406 speciālajiem auto 202 ir aptuveni 20 gadus veci, kuru ekspluatācija ar katru gadu izmaksā nesamērīgi lielas naudas summas.

Valsts prezidents kopumā atzinīgi novērtēja Iekšlietu ministrijas vadības izvirzītos mērķus un solīja savu atbalstu arī sarunās ar valdības vadītāju.

LETA jau ziņoja, ka ekspertīzes rezultāti par ugunsgrēku Rīgas pilī būs gatavi aptuveni pēc mēneša. Patlaban norit divas paralēlas ekspertīzes. Vienu no tām veic lietuviešu kolēģi, bet otru - kriminālistikas laboratorija Valsts policijā.

«Mēs prognozējam, ka mēnesis tomēr tiks prasīts, lai būtu šie slēdzieni. Pašlaik joprojām procesā netiek izslēgta neviena no versijām. Mēs ceram, ka rezultāti šī mēneša laikā tiks saņemti, tad procesa virzītāji varēs izdarīt slēdzienus, lai informētu sabiedrību par iemesliem,» sacīja iekšlietu ministrs.

Līdz 1.septembrim varētu tikt veikta kultūrvēsturisko pieminekļu atkārtota ugunsdrošības pārbaude, šodien pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem pieļāva Āboliņš.

Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.

Policija sākusi kriminālprocesu.

Valsts policija (VP) pagaidām nekomentē atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izskanējušās versijas par Rīgas pils ugunsgrēka iemesliem. Pēc LTV raidījuma «Panorāma» raidījuma rīcībā esošās informācijas, pašlaik izmeklētāji izskatot trīs versijas par postošā ugunsgrēka cēloņiem Rīgas pilī, tostarp ugunsnelaimi saistot ar pils bēniņos atrastajiem cigarešu izsmēķiem.

Saskaņā ar citu versiju aizdegšanos izraisījuši bojājumi elektrības vados vai pieslēgumos. Tomēr kā reālākā un ticamākā versija tiekot uzskatīta būvdarbu strādnieku darbošanās ar tā saukto fleksi jeb leņķa slīpmašīnu - esot zāģējuši ventilācijas caurules, un dzirksteles varēja iekrist sausajos materiālo