Vai pamats justies apdraudētiem?
Sociālantropoloģe Dzenovska uzskata, ka bailes, kas saistībā ar iebraucējiem virmo publiskajā telpā, ir ne tikai populistiskas, bet arī rasistiskas.
«Manuprāt, jārunā nevis par imigrantu tautību, bet par to, vai un kā sabiedrība un valsts ir institucionāli un sociāli gatavas jaunu iedzīvotāju pieplūdumam. Mēs turpinām atražot rasistiskus stereotipus par sevi un citiem, kas neļauj mums domāt par to, kā labāk sadzīvot citam ar citu un ar iespējamiem jaunpienācējiem. Tieši šī nesagatavotība ir tas bīstamais elements, nevis iespējamo imigrantu tautība. Ja ievērojams skaits jaunu iedzīvotāju nonāks kādā Latvijas novadā, kura skolas, iestādes un vietējā sabiedrība nekad nav pieļāvuši iespēju, ka viņu vide varētu kļūt daudzveidīgāka, tad, protams, ka būs problēmas. Taču šīs problēmas izrietēs nevis no imigrantu tautības, bet gan no mijiedarbes starp institucionāli un sociāli nesagatavotu vietējo sabiedrību un jaunpienācējiem,» norāda Dzenovska.
Profesors Taivāns uzskata, ka latviešiem ir pamats justies apdraudētiem savā zemē, viņš piekrīt interneta mediju vidē izskanējušajām lasītāju bažām: «Mazai tautai ir jābaidās vienmēr. Atšķirībā no latviešiem ķīnieši ļoti mīl bērnus, kas viņiem ir galvenā vērtība.Pensiju vietā viņiem ir daudzie bērni, kas nozīmē nodrošinātas vecumdienas. Ja tev ir tikai viens bērns, tad nevar zināt, kā vecumdienas paies. Tas ir nopietns socioloģisks un arī kultūras vēstures nosacījums, kas stimulē dzimstību, kuras šeit, Latvijā, nav. Ja šeit ienāk etnoss ar lielu dzimstību, tad izrēķināt jau nav grūti, kurā gadā latvieši kļūs par minoritāti savā zemē,» tā profesors.
Noslēgumā jāpiebilst, ka ceturtdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pagājušajā gadā no Latvijas emigrējuši aptuveni 25,2 tūkstoši iedzīvotāji, savukārt Latvijā iebraukuši 13,3 tūkstoši imigrantu, kas, protams, ir vērā ņemami skaitļi. Nenoliedzami imigrācija pati par sevi ir visas Eiropas problēma, kuru nevar risināt tikai viena valsts, tāpēc Baltijas valstis, tostarp arī Latvija, ir uzsākušas darbu pie kopīgas imigrācijas rīcībpolitikas parlamentu un ES iniciatīvu līmenī.