Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Putins mudina Ukrainu raudzīties uz Krieviju, nevis Eiropu

FOTO: ITAR-TASS/Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja Ukrainu, un viņa vizītes oficiālais mērķis bija Krievzemes kristianizācijas 1025.gadadienas kopīgās svinības.

Taču savu apmeklējumu Kremļa saimnieks centās izmantot daudz laicīgāku problēmu risināšanai.

Ukraina šobrīd atrodas vēsturiskas izvēles priekšā, kas noteiks tās attīstību vismaz tuvākajās desmitgadēs. Taču Kijevas izvēle par labu Eiropas Savienībai (ES) vai Krievijai tieši ietekmē arī Maskavas stratēģiskos plānus.

Kremlis vēlas, lai Ukraina ekonomiski integrētos ar Krieviju, pievienojoties Maskavas kontrolētajai muitas ūnijai, bet vēlāk iekļautos Putina izsapņotajā «Eirāzijas Savienībā», kas atkal apvienotu bijušās PSRS telpu.

Tomēr Kijeva novembrī gatavojas parakstīt sadarbības līgumu ar ES, kas tai sniegtu priekšrocības tirdzniecībā ar Eiropu un ar laiku, iespējams, tuvinātu Ukrainas uzņemšanu blokā, kas ir tieša alternatīva tādiem veidojumiem kā Kremļa konstruētā muitas savienība.

Putins sestdien ieradās Kijevā kopā ar Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhu Kirilu, lai piedalītos vērienīgajās svinībās, pieminot Kijevas kņaza Vladimira 988.gada lēmumu pieņemt kristietību, kam sekoja masveidīga viņa pavalstnieku kristīšana Dņeprā. Lai gan pareizticīgo baznīca kopš tā laika ir sašķēlusies, miljoniem Ukrainas pilsoņu joprojām ir uzticīgi Maskavas patriarhātam.

Taču Putinam prātā nepārprotami bija arī kas cits.

«Šī diena iezīmē mūsu tautu vienotību. Mums ir vairāki kopīgi jautājumi, kurus varēsim pārrunāt šajās svinību dienās. Rīt būs vēl viena tikšanās, (..) kurā mēs runāsim par drošību,» angliski raidošais Krievijas valdības televīzijas kanāls RT citēja Putina teikto savam ukraiņu kolēģim Viktoram Janukovičam.

Pēc 2004.gada «Oranžās revolūcijas» Ukraina uzņēma nepārprotami prorietumniecisku kursu, taču situācija mainījās, kad 2010.gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja Maskavas atbalstītais Janukovičs, kurš solīja atjaunot Kijevas attiecības ar Krieviju.

Pirmajos mēnešos pēc uzvaras vēlēšanās Janukovičš lielā mērā pavērsa pretējā virzienā iepriekšējās administrācijas politiku, tostarp atsauca Kijevas iepriekš izteiktās pretenzijas pievienoties NATO. Viņš piekrita arī pagarināt vēl uz 25 gadiem ar Maskavu noslēgto līgumu par Sevastopoles ostas iznomāšanu Krievijas karaflotei.

Tomēr Janukovičs vai nu nespēj, vai arī nemaz nevēlas panākt Ukrainas pievienošanos Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas izveidotajai muitas ūnijai. Viņš gan uzstāj, ka ciešāka sadarbība ar ES nedrīkst kaitēt Kijevas attiecībām ar Maskavu.

Sestdien tiekoties ar Ukrainas reliģiskajiem un politiskajiem līderiem, Putins darīja, ko spēja, lai pārliecinātu kaimiņus izvēlēties Krievijas piedāvāto ceļu.

«Konkurence globālajos tirgos šodien ir ļoti sīva. Esmu pārliecināts, vairums no jums saprot, ka, tikai apvienojot spēkus, varam būt konkurētspējīgi un gūt iespēju uzvarēt šajā skarbajā vidē. Mums ir arī visi iemesli būt pārliecinātiem, ka mums vajag un mēs varam to sasniegt,» sacīja Putins.

Viņš norādīja, ka Ukrainas industrializācija notikusi PSRS sastāvā un ka liela daļa tās infrastruktūras joprojām ir vienota ar Krieviju. Kremļa saimnieks pat paziņoja, ka padomju Ukrainā dzīves līmenis bijis augstāks nekā vienā otrā ES dalībvalstī, piemēram, Itālijā.

«Kā jūs zināt, postpadomju telpā sākušies dažādi integrācijas procesi. (..) Ir fakti, kas runā paši par sevi. Mūsu un Ukrainas savstarpējā tirdzniecības [apjoma] kritums šī gada pirmajā ceturksnī nedaudz pārsniedza 18%. Mūsu tirdzniecība ar muitas ūnijas valstīm 2011.gadā pieauga par 34%, 2012.gadā, manuprāt, - par 11% un šī gada pirmajā ceturksnī, neskatoties uz pasaules ekonomikas lejupslīdi, kāpa par diviem vai trim procentiem,» norādīja Krievijas līderis.

Viņš gan uzsvēra, ka Maskava respektēšot Kijevas izvēli, lai kāda tā arī būtu.

«Krievija patiesi ir izmisusi, jo Ukraina ir galvenā Putina trofeja Eirāzijas savienības projektā,» atzīst Maskavas laikraksta «Kommersant» ārpolitikas apskatnieks Sergejs Strokans. «Tas licis Putinam atlaist visas bremzes, lai to iegūtu.»

Savukārt «Ukraina cenšas šo izvēli novilcināt, cik ilgi vien iespējams, jo tā vēlas atstāt Eiropas logu vaļā. Taču eiropieši ir visai skarbi, visumā Ukrainai pasakot, ka tā nevar sēdēt uz diviem krēsliem. Ukrainas sabiedriskā doma šajā jautājumā ir sašķelta, taču šķiet, ka dominējošais noskaņojums, vismaz iedzīvotāju jaunākajā daļā, ir par labu Eiropas stratēģijai,» raksta Strokans. «Mēģinājums nosēdēt uz diviem krēsliem, iespējams, ir lielākais, ko Janukovičs var darīt Putina labā.»

«Taču Eiropas izvēle strauji tuvojas, un Ukraina, domājams, to centīsies izmantot, neatkarīgi no tā, ko vēlas Putins,» uzsver Strokans.