IZM neuzskata par lietderīgu Latviešu valodas aģentūras un Valsts valodas centra apvienošanu (6)

IZM kopīgi ar Tieslietu ministriju (TM) bija jāizvērtē abu iestāžu apvienošanas lietderīgums. IZM ir izklāstījusi argumentus un secinājusi, ka TM piedāvājums apvienot VVC un LVA atzīstams par nepamatotu un noraidāms.

«Valodas politikas īstenotājiestāžu padotības maiņa valsts valodas politikas un saskarpolitiku pasākumu izstrādes un īstenošanas degpunktā būtu ļoti nepārdomāts solis no politikas izstrādātāju un īstenotāju puses, tas radītu nevajadzīgu deleģēto funkciju un uzdevumu sadrumstalošanos un sabiedrības neizpratni par nacionālās identitātes, valodas politikas, integrācijas un kultūrpolitikas uzdevumu deleģējumu,» akcentēts ziņojumā.

IZM ieskatā, tik veiksmīgi darbojošās iestādes kā LVA padotības maiņa ir ļoti liels risks ne tikai valsts valodas politikas, bet arī saskarpolitiku pasākumu īstenošanai.

Tā kā LVA kā valsts valodas politikas īstenotājai ir deleģētas nozīmīgas valsts valodas politikas un izglītības politikas īstenošanas funkcijas, tostarp valsts valodas situācijas monitorings un mazākumtautību izglītības atbalsta sistēmas nodrošinājums, jautājums par LVA padotības maiņu no IZM uz TM ir risināms ne tikai saistībā ar valsts valodas politiku, bet arī saistībā ar Latvijas iekšpolitikas un politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, uzsver IZM.

Ministrija ziņojumā arī klāsta, ka priekšlikums par LVA pievienošanu VVC liecinot, ka par galveno valodas politikas instrumentu tiek uzskatīti administratīvie sodi, nevis plašie valodas attīstīšanas un popularizēšanas pasākumi, valodas zinātniskā izpēte un tās rezultātu aprakstīšana un publicēšana, kas ir LVA funkcijas.

Latviešu valodas politiku var īstenot tikai mērķtiecīgi izveidota un koordinēta valsts institūciju sistēma. IZM min, ka apskatāma ir arī iespēja VVC funkcijas pievienot kādai no IZM padotības iestādēm. Ja būtu nepieciešama vēl tālāka valodas politikas institucionālās struktūras optimizēšana, tad tomēr jānodala kontroles, ko pilda VVC, valodas attīstības un sabiedrības informēšanas un izglītošanas funkcijas. Līdz ar to VVC kompetencē patlaban esošā Valsts valodas likuma uzraudzības funkcija būtu nododama IZM institūcijai, kura varētu veikt valodas inspekcijas uzdevumus, bet nodalot šo uzdevumus no izglītības ieviešanas funkcijas, kas saistīta ar latviešu valodas attīstības jautājumiem un ir piederīga LVA.

Lietderības aspektā IZM norāda, ka LVA un VVC apvienošana, respektīvi, vairāku ar valsts valodas īstenošanu saistītu iestāžu nodošana vienas ministrijas padotībā, būtu nelietderīga un varētu negatīvi ietekmēt līdzšinējo funkciju veiksmīgu īstenošanu. Tas apdraudētu latviešu valodas pozīciju nostiprināšanos un tās ilgtspējīgu attīstību.

«Izvērtējot VVC un LVA apvienošanas priekšrocības un trūkumus, jāatzīmē, ka trūkumu ir vairāk nekā priekšrocību. Turklāt no minētajām priekšrocībām neviena tomēr nebūs reāls ieguvums, jo mehāniskai apvienošanai nav nekāda sakara ar labu pārvaldību,» uzsver IZM.

LVA un VVC apvienošana varētu raisīt arī diskusiju un pat kritiku publiskajā telpā gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī, jo divu pretēju valodas politikas funkciju apvienošana vienas institūcijas kompetencē pašlaik neeksistējot nevienā valstī. Valodas likumu izpildes kontroles institūcijas pastāvot tikai nedaudzās Eiropas valstīs, un visur tās esot īpaši nodalītas.

«Latvijas valodas situācijas specifikas dēļ šāda institūcija ir nepieciešama, bet valodas inspekcijas funkcijas ar citām funkcijām apvienot nav pieļaujams,» uzskata IZM. Igaunijas un Lietuvas pieredze rādot, ka prakse apvienot valodas attīstības un valodas normu kodifikācijas un likuma kontroles funkcijas vienā institūcijā bija kļūdains risinājums, un šīs valstis šo kļūdu labojušas.

«Deviņos darbības gados ir pierādījies, ka LVA izveide ir attaisnojusies. LVA veiksmīgi pilda tai uzticētās funkcijas, ir ieguvusi plašu atpazīstamību Latvijā, ir pilntiesīga Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) locekle. Kaut arī LVA budžets joprojām būtu palielināms, nav pamata uzskatīt, ka arī LVA būtu problēmas ar administratīvo un institucionālo kapacitāti. Tāpēc VVC problēmas nevajadzētu censties risināt uz LVA rēķina,» pauž IZM.

TM piedāvājumu par LVA un VVC apvienošanu pamatojusi uz valodas politikas īstenošanas efektivitāti un mērķi nodrošināt valsts resursu efektīvāku izmantošanu šīs politikas īstenošanai. TM ieskatā, lai efektīvi un sekmīgi īstenotu valsts valodas politiku, ir nepieciešams vienoti koordinēt visu to institūciju darbību, kuru kompetencē ir ar Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanu saistītie uzdevumi.

Izvērtējot LVA un VVC administratīvās un institucionālās funkcijas, TM secina, ka patlaban valstī ir divas institūcijas, kuru kompetencē ir valsts valodas politikas jautājumi. TM uzskata, ka LVA un VVC funkcijas mijiedarbojas, tādēļ, lai attīstītu un pilnveidotu valsts valodas politiku, paaugstinātu darbības efektivitāti, labāk koordinētu valsts valodas politikas īstenošanā iesaistīto institūciju darbu, labāk būtu, ja valstī ir noteikta viena koordinējošā institūcija valsts valodas politikas īstenošanas jautājumos.

Tādējādi tiktu nodrošināta labas pārvaldības principu ievērošana un efektīvu pieejamo resursu izmantošana, kā arī optimizēta valsts pārvaldes iestāžu struktūra.

Jau vēstīts, ka TM rosinājusi pievienot IZM pārziņā esošo Latviešu valodas aģentūru TM pārziņā esošajam Valsts valodas centram. Tā kā šajā jautājumā nebija vienprātības, valdība decembrī vienojās, ka jāizstrādā informatīvais ziņojums ar argumentētiem priekšlikumiem apvienošanas lietderībai.