/nginx/o/2018/07/20/10966482t1h742f.jpg)
Lēmums aizliegt piena produktu importu no Lietuvas kārtējo reizi apliecina, ka Krievija izmanto ekonomiskos un tirdzniecības jautājumus savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Šāda rīcība pret Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti mēnesi pirms Austrumu partnerības galotņu tikšanās ir izaicinošs mēģinājums parādīt spēku, uz kuru Eiropai ir jāatbild vienotā un stingrā balsī, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Kalniete kopā ar EP deputātiem no Lietuvas šonedēļ plāno tikties ar atbildīgajām Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām, lai tās nekavējoties izteiktu savu neapmierinātību ar Krievijas rīcību un panāktu šī aizlieguma atcelšanu.
«Daudzi Latvijas zemnieki savu pienu pārdod pārstrādātājiem Lietuvā, tādēļ Krievijas aizliegums var negatīvi ietekmēt arī mūsu lauksaimniecību. Kopš 2004.gada šī ir jau nez kurā reize, kad Krievija ķeras pie kāda iegansta, lai izdarītu ekonomisku vai politisku spiedienu uz kādu Austrumeiropas valsti. Taču šī ir pirmā reize, kad Krievijas upuris ir ES prezidējošā valsts. Tāpēc šoreiz Eiropas dalībvalstīm jāsaņemas solidārai un apņēmīgai rīcībai, jo mēs nezinām, kura no mums nākamā cietīs no Krievijas spiediena. Nevajag aizmirst, ka arī Krievijai ir intereses Eiropā,» teic Kalniete.
Deputāte atgādina, ka Krievija pēc 2004.gada paplašināšanās nepamatoti atteicās attiecināt Partnerības un sadarbības līguma noteikumus uz jaunajām dalībvalstīm, izvirzot pārtikas pārstrādātājiem līgumā neparedzētas prasības. Toreiz EK neizdevās panākt, ka Krievija savu nostāju maina. Tagad, kad Krievija kļuvusi par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, tā ir uzņēmusies noteiktas saistības un jācer, ka EK to atgādinās Krievijas valdībai.
«Ja Krievija tiešām vēlas ekonomisko sadarbību, par kuru tik daudz runā tās vadītāji, tad viņiem būtu jāizbeidz šāda prakse, kura diemžēl tikai vairo neuzticību pret Krieviju,» uzskata Kalniete.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)