Huans Manuels Fanhio, Alēns Prosts un Mihaels Šūmahers - leģendāri Pirmās Formulas piloti, kuri katrs savā laikā izcīnījuši vismaz četrus F1 pasaules čempiona titulus. Un savam laikam atbilstošā vecumā – Fanhio bija 45, Prostam 38, bet Šūmaheram 32 gadi. Svētdien leģendām pievienojās arī Sebastians Fetels. Iespējams, arī savam laikam atbilstošā vecumā – šobrīd «Red Bull» pilots ir 26 gadus jauns.
Iespējams, arī šo Fetela rekordu kādreiz kāds labos, kaut arī šobrīd to iedomāties ir diezgan grūti. Pilnīgi noteikti, Pirmajā Formulā būs vēl daudzi 19 gadīgi debitanti. Droši vien kāds no viņiem savu pirmo uzvaru izcīnīs 21 gada vecumā, kā to Fetels izdarīja Itālijā ar «Toro Rosso» formulu. Un, iespējams, pat kļūs par čempionu 23 gadu vecumā. Bet četri tituli 26 gados...
Pirmās Formulas rītausmā pagājušā gadsimta vidū neviens nevarēja iedomāties, ka F1 spēkratus kādreiz valdīs 18 gadīgi puikas. Nino Farina F1 vēsturē pirmo titulu izcīnīja 44 gadu vecumā, Fanhio - 40, bet Alberto Askāri - 44 gadu vecumā. Argentīnietis šajā kompānijā nebija pats vecākais, nebija arī jaunākais.
To pašu var teikt arī par Alēnu Prostu. Francūzis pirmo reizi pasaules čempionātā uzvarēja 30 gadu vecumā. Nikijs Lauda to pašu paveica 26 gados, Džeimss Hants un Nelsons Pikē - 29, Keke Rosbergs - 34. Agrāk un pie vairāk tituliem Prostam neļāva tikt neizturīgas formulas un ļoti izturīgi komandas biedri. 1983. gada pēdējā posmā Dienvidāfrikā neizturēja Prosta «Renault» turbodzinējs un titulu ieguva vēlāk trīskārtējais pasaules čempions Nelsons Pikē. 1984. gadā Prosts pārgāja uz «McLaren» un čempionāta finišā tikai puspunktu zaudēja komandas biedram Nikijam Laudam, kuram tas bija trešais tituls.
Tomēr tie bija tikai ziediņi. 1988. gadā Prosts jau bija izcīnījis divus čempiona titulus, kad par Alēna komandas biedru kļuva Airtons Senna. Un sākās, iespējams, visu laiku aizraujošākā un sīvākā divu komandas biedru cīņa. 1988. gadā čempionātā uzvarēja Senna, gadu vēlāk pie sava trešā titula tika Prosts, bet divus nākamos gadus labākais atkal bija Senna. Jau pēc 1989. gada sezonas Prosts pārgāja uz «Ferrari», ar kuru tika līdz Suzukas drāmas otrajam cēlienam. Nākamā sezona bija krietni neveiksmīgāka, 1992. gadā Prosts no Pirmās Formulas atpūtās, bet 1993. gadā Profesors savu ceturto titulu izcīnīja jau ar «Williams» formulu.
Šūmaheram tituli devās rokā ievērojami vieglāk. 1994. gadā pirmās Formulas pasaule bija palikusi bez neviena čempiona. 1991. gadā no F1 aizgāja trīs titulu īpašnieks Pikē, pēc nākamās sezonas un beidzot pirmā un vienīgā titula izcīnīšanas uz «Indycar» pārgāja Naidžels Mansels. Pēc jau pieminētā 1993. gada, Frenks Viljams un Patriks Heds savā komandā uzaicināja Sennu, bet Prosts mazāk par visu pasaulē vēlējās vēlreiz izbaudīt tuvās attiecības ar brazīlieti un beidza pilota karjeru. Un visbeidzot - 1994. gada 1. maijā no šīs pasaules šķīrās Airtons Senna... Pusotra gada laikā F1 pasaule palika bez četriem pasaules čempioniem.
Savu pirmo titulu Šūmahars izcīnīja pretrunīgā sezonas pēdējā posmā Austrālijā. Gadu vēlāk vācieša konkurentiem jau nebija nekādu variantu. Sekoja piedurkņu atrotīšana un iesaistīšanās «Ferrari» pārbūvē, kas rezultātu deva tikai 2000. gadā, toties kādu rezultātu – pieci tituli pēc kārtas, kas tika papildināti ar sešiem Konstruktoru kausiem.
Fetela dominēšana 2011. un 2013. gada sezonās ļauj viegli piemirst abus iepriekšējos čempionātus un liek domāt, ka Fetels pie tituliem tiek vieglāk nekā skolnieki brokastīs pie mammas smērētām sviestmaizēm. Bet 2010. un 2012. gadā ar visu Matešica naudu, Ņūija konstruktora ģēniju un Hornera organizatora talantu varēja izrādīties par maz, lai Fetels izcīnītu savu pirmo un vēlāk arī trešo titulu. Sebastiana pusē bija Dievs, veiksme, visi labie spēki, Laimes māte – tas viss kopā vai atsevišķi kā nu kurš domā un kam tic.
2010. gada Korejas Lielās balvas laikā sadega vācieša dzinējs un un divus posmus pirms čempionāta beigām Fetels kopvērtējumā bija tikai ceturtais, četrus punktus atpaliekot no Lūisa Hemiltona, 14 no komandas biedra Marka Vēbera un 25 no Fernando Alonso. Priekšpēdējā posmā Brazīlijā Fetels uzvarēja un kopvērtējumā pacēlās uz trešo vietu, bet pirms sezonas fināla Abū Dabī joprojām septiņus punktus atpalika no Vēbera un 15 no Alonso.
Notikumus Jasmarinas trasē iesaistītās puses noteikti atcerēsies atšķirīgi. Fetels bija ātrākais kvalifikācijā un uzvarēja sacīkstēs, ar ko, kā vēlāk izrādījās pietika pirmā titula izcīnīšanai. Vēbers iebrauca boksos 11. aplī, Alonso sekoja pēc četriem apļiem, ar ko, kā vēlāk izrādījās, pietika, lai savu pirmo titulu izcīnītu nu jau četrkārtējais pasaules čempions Fetels. Alonso pēc riepu maiņas trasē atgriezās priekšā Vēberam, bet aiz Vitālija Petrova, kur arī pavadīja atlikušos 40 apļus, finišā tiekot līdz septītajai vietai, bet čempionāta kopvērtējumā no Fetela atpaliekot par četriem punktiem.
Notikumus pagājušā gada pēdējā posmā Brazīlijā F1 fani noteikti atceras labāk. Slapjajā Interlagosas trasē Fetels startēja ceturtais, vairākas vietas zaudēja jau pirmajā līkumā, bet pāris apļu vēlāk, pēc sadursmes ar Bruno Sennas «Williams», Sebastians atkrita uz pēdējo vietu, tomēr neskatoties uz sasistajiem formulas sāniem, varēja turpināt sacīkstes. Lietus te pierima, te pieņēmās spēkā, piloti slīdēja ārā no trases un izstājās.
Līdz pat pēdējam brīdim Fetels nevarēja būt drošs par savu trešo titulu, bet atrisinājums nāca pāris apļus pirms finiša, kad starta finiša taisnes sākumā savu «Force India» formulu sadauzīja Pols di Resta un sacīkstes beidzās aiz drošības mašīnas. Tobrīd Alonso bija trešajā vietā, Fetels sestajā, kas nozīmēja, ka Sebastians kļūst par trīskārtējo pasaules čempionu.
Ir pagājis vēl viens gads. Fetels turpina uzvarēt un rekordu ailēs tuvoties vēl vienai F1 ikonai – Airtonam Sennam, kurš 161 «Grand Prix» garās karjeras laikā izcīnīja 41 uzvaru un 65 reizes bija ātrākais kvalifikācijā. Arī šiem cipariem Sebastians var pietuvoties jau šonedēļ, Abū Dabī GP laikā.