Fetela dominēšana 2011. un 2013. gada sezonās ļauj viegli piemirst abus iepriekšējos čempionātus un liek domāt, ka Fetels pie tituliem tiek vieglāk nekā skolnieki brokastīs pie mammas smērētām sviestmaizēm. Bet 2010. un 2012. gadā ar visu Matešica naudu, Ņūija konstruktora ģēniju un Hornera organizatora talantu varēja izrādīties par maz, lai Fetels izcīnītu savu pirmo un vēlāk arī trešo titulu. Sebastiana pusē bija Dievs, veiksme, visi labie spēki, Laimes māte – tas viss kopā vai atsevišķi kā nu kurš domā un kam tic.
2010. gada Korejas Lielās balvas laikā sadega vācieša dzinējs un un divus posmus pirms čempionāta beigām Fetels kopvērtējumā bija tikai ceturtais, četrus punktus atpaliekot no Lūisa Hemiltona, 14 no komandas biedra Marka Vēbera un 25 no Fernando Alonso. Priekšpēdējā posmā Brazīlijā Fetels uzvarēja un kopvērtējumā pacēlās uz trešo vietu, bet pirms sezonas fināla Abū Dabī joprojām septiņus punktus atpalika no Vēbera un 15 no Alonso.
Notikumus Jasmarinas trasē iesaistītās puses noteikti atcerēsies atšķirīgi. Fetels bija ātrākais kvalifikācijā un uzvarēja sacīkstēs, ar ko, kā vēlāk izrādījās pietika pirmā titula izcīnīšanai. Vēbers iebrauca boksos 11. aplī, Alonso sekoja pēc četriem apļiem, ar ko, kā vēlāk izrādījās, pietika, lai savu pirmo titulu izcīnītu nu jau četrkārtējais pasaules čempions Fetels. Alonso pēc riepu maiņas trasē atgriezās priekšā Vēberam, bet aiz Vitālija Petrova, kur arī pavadīja atlikušos 40 apļus, finišā tiekot līdz septītajai vietai, bet čempionāta kopvērtējumā no Fetela atpaliekot par četriem punktiem.