Kaut arī vēlētāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir zema, vēlētāji balsojuši «ļoti kvalitatīvi», uzskata nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK EP vēlēšanu saraksta līderis Roberts Zīle.
Zīle: Vēlētāji nav uzķērušies lielām kampaņām (74)
Komentējot vēlētāju aptaujas rezultātus, Zīle aģentūrai LETA pauda viedokli, ka vēlētāji nav uzķērušies uz lielām reklāmas kampaņām, par ko liecinot noteiktu politisko spēku rezultāti.
Nacionālā apvienība ir apmierināta ar trešo vietu vēlēšanās, tomēr cer, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti būs labāki, nekā vēlētāju aptaujā. Lielākais izaicinājums esot maksimāli pietuvoties «Saskaņai» un pacīnīties par otro vietu, piebilda Zīle.
Politiķis norādīja, ka vēl jāsagaida oficiālie vēlēšanu rezultāti, kas varētu arī atšķirties no vēlētāju aptaujas datiem.
Kā ziņots, atbilstoši «Latvijas faktu» sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās vēlētāju aptaujas datiem par «Vienotību» nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par «Saskaņu» - 13,1%, par «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - 11,7%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 5,5%, par «Alternative» - 3%, par «Latvijas attīstībai» - 2,4%, par Latvijas Reģionu apvienību - 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju - 1,4%, bet par pārējām partijām - mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.
Šāda balsu sadalījuma gadījumā «Vienotība» varētu iegūt četrus no astoņiem Latvijai atvēlētajiem EP deputātu mandātiem, bet «Saskaņa», VL-TB/LNNK, ZZS un Tatjanas Ždanokas vadītā LKS iegūtu pa vienam mandātam, tomēr ir sīva cīņa par to, vai «Vienotība» iegūs četras vietas, vai tomēr «Saskaņa» iegūs divas vietas, bet «Vienotībai» paliks trīs mandāti.
Kopumā tikuši aptaujāti 14 710 vēlētāji, bet atteikušies atbildēt 21,9% aptaujāto balsotāju.