Bērziņš: Latvijas pārstāvji EP gana spēcīgi, lai aizstāvētu valsts intereses (25)

Bērziņa vērtējumā, būtiskākie jautājumi Latvijas un Eiropas Savienības (ES) kontekstā pašlaik ir enerģētika un ES nākotnes virzienu izvēle. Prezidents uz ES nākotni skatās optimistiski, jo augstākos ES amatus ieņemšot pieredzējuši politiķi ar redzējumu nākotnē.

Vaicāts, kāda ietekme EP vēlēšanām būs uz Saeimas vēlēšanām, Bērziņš tiešu vērtējumu nedeva, bet izteica cerību, ka vēlētāju aktivitāte būs lielāka nekā aizvadītajā sestdienā.

Taujāts, kāda bija viņa izvēle EP vēlēšanās, Bērziņš sacīja, ka visus šos gadus paliekot pie vienas un tās pašas izvēles, kuru gan viņš neatklāja, lai arī pats savulaik tika ievēlēts Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.

Kā ziņots, EP vēlēšanās Latvijā par «Vienotību» nobalsojuši 46,19% vēlētāju, «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - 14,25%, par «Saskaņu» - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 6,38%. Savukārt par eiroparlamnetārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto «Alternative» nobalsojuši 3,73% pilsoņu, «Latvijas Reģionu apvienību» atbalstīja 2,49%, partiju «Latvijas attīstībai» - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.

Līdz ar to «Vienotība» ieguvusi četrus mandātus no astoņiem, savukārt pa vienam mandātam ticis četriem politiskajiem spēkiem - VL-TB/LNNK, partijai «Saskaņa», ZZS un Tatjanas Ždanokas «Latvijas Krievu savienībai». «Vienotību» EP pārstāvēs Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Krišjānis Kariņš, «Saskaņu» - Andrejs Mamikins, ZZS - Iveta Grigule, bet LKS - Tatjana Ždanoka.

EP vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 30% vēlētāju.