Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) tieslietu ministra amatam virzīs partijas līdzpriekšsēdētāju un pašreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Gaidi Bērziņu.
VL-TB/LNNK ir kandidāts tieslietu ministra amatam (36)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien vēl pirms VL-TB/LNNK pieņemtā lēmuma norādīja - ja nacionālā apvienība izvirzīs Bērziņa kandidatūru, viņa uz šādu lēmumu raudzīsies ļoti pozitīvi. Straujuma netieši pieļāva, ka balsojums par tieslietu ministra kandidatūru varētu notikt šonedēļ, kad varētu tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sēdē. Ārkārtas sēdi nepieciešams sasaukt saistībā ar Āfrikas cūku mēra jautājumu.
Runājot par nākamā tieslietu ministra pienākumiem, Bērziņš pēc koalīcijas padomes sēdes šodien norādīja, ka Tieslietu ministrija (TM) ir sākusi vairākas aktivitātes, lai efektivizētu tieslietu sistēmu. Daļa no darbiem jau esot izdarīti, un daļa aizsākto procesu ir jāpabeidz līdz šīs valdības darba beigām.
Viens no darbiem ir priekšlikumu gatavošana Šķīrējtiesu likumā, kas Saeimā tiek skatīts trešajā lasījumā. Maksātnespējas administratoru darbību regulējošie grozījumi jau ir iesniegti Saeimā, savukārt elektronisko izsoļu jautājumā TM grib iezīmēt konkrētus termiņus, kad tās varēs ieviest dzīvē, norādīja šodien tieslietu ministra amatam izvirzītais kandidāts.
Bērziņš jau iepriekš vairākas reizes ieņēma tieslietu ministra amatu. Iepriekšējā, Valda Dombrovska (V) vadītājā valdībā, Bērziņš demisionēja, jo viņam un premjeram esot bijuši pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu.
Vaicāta par šo aspektu, Straujuma norādīja, ka viņas pašlaik vadītā valdība nerisinās ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu. Arī Bērziņš norādīja, ka šī lieta nav Ministru kabineta darba kārtībā.
Kā ziņots, līdzšinējā tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNK) nolēma demisionēt pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis Satversmes aizsardzības biroja lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Pielaides trūkums neliedz Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevar piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.