Maijā netālu no Latvijas robežas mūsu armija novēroja 30 Krievijas lidaparātus, jūnijā divreiz varāk – 65. Visvairāk lidojuši iznīcinātāji un izlūklidmašīnas. Laika posmā kopš Ukrainas konflikta sākuma pamanīti 53 iznīcinātāji un 42 izlūki. Pavisam mūsu spēki no aprīļa līdz septembrim konstatējuši 123 Krievijas lidaparātus. Eksperti TV3 raidījumam «Nekā personīga» pastāstīja, kā šie lidojumi ietekmē Latvijas drošību, un, kas ir bīstamākie Krievijas manevri Latvijas pierobežā.
Virs Latvijas ekonomiskās zonas jūrā novēroti visdažādākie lidaparāti – kopumā četras reizes mūsu robežai pietuvojušies virsskaņas tālās darbības bumbvedēji «TU-22M». Augusta beigās tie gar Latviju lidoja kopā ar izlūku un kaujas lidmašīnām.
Dažāda veida iznīcinātāji kopš aprīļa manīti 53 reizes. Īpaši daudz jūnijā –mēneša laikā 32 lidaparāti.
Tiek norādīts, ka pārsvarā Krievijas armijas lidmašīnas lido maršrutā Sanktpēterburga – Kaļiņingrada. To uzdevums ir maksimāli pietuvoties Latvijas robežai, lai pārbaudītu mūsu spēju reaģēt - cik ātri tās pamana radari un noķer NATO iznīcinātāji.
«Es pieņemu, ka tas notiek ne tikai iepretim Baltijas valstīm. Cik mēs zinām, arī Somijā ir tāda pati problēma. Tā kā jā - tā ir spēka demonstrācija pierobežā, uzsver Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Pavasarī Latvijas armijas speciālistu uzmanību piesaistījuši līdz šim neredzēti manevri - jūrā kopā ar kuģi izmantots «K27» helikopters.
«Tas bija jauna veida vingrinājumu kopums, ko mēs redzējām. Tādus mēs nebijām redzējuši. Tur bija kopīga darbība - gan kuģi, gan helikopters. Nu jā - tas bija līdz šim neredzēts elements. Tā bija jauna spēja, ko Krievija trenēja, kas līdz šim nebija redzēta un tur mēs vēl analizējam. Vai tas vairāk izskatījās kā taktisks uzbrukums? Nespekulēsim šobrīd!» raidījumam saka Sārts.
Tomēr Latvijai bīstamākas ir Krievijas spiegu lidmašīnas. Tās lidojot gar mūsu neitrālajiem ūdeņiem, spēj pat skanēt ne tikai pierobežu. Maijā un jūnijā tās gar Latviju lidojušas īpaši bieži - katru otro dienu. Kopš aprīļa novēroti 42 izlūku lidojumi.
»»IL-20» – tā ir pavisam nosacīti neliela lidmašīna, propellerlidmašīna ar četriem dzinējiem, bet kura tiek izmantota izlūkošanas nolūkā. Viņa neskatās, kas notiek tieši zem viņas. Aparatūra, kas uzstādīta uz «IL-20» borta, var skatīties pa labi un kreisi no sava lidojuma kursa vairāku simtu kilometru dziļumā,» stāsta atvaļināts Nacionālo Bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
«Kam vajadzētu pievērst uzmanību noteikti – tas ir «A-50» izlūklidmašīnu lidojumiem. Tā ir «Awaks» tipa izlūkošanas lidmašīna, kas ir jau krietni jaudīgāka nekā «IL-20» un tā aparatūra, kas ir viņai virsū, skatās līdz pat 1000 kilometru pa labi un pa kreisi no tās kursa,» uzsver Vērdiņš.
Bez lidaparātiem kopš Ukrainas konflikta sākuma tuvu Latvijas ūdeņiem manīti arī 29 Krievijas kara kuģi un zemūdenes. To treniņu vietas izraudzītas nepatīkami tuvu Latvijai - pa vidu starp Gotlandes salu un Latvijas jūras robežu starp Liepāju un Ventspili - tā saucamajā Gotlandes ieplakā. Tas ir otrs zemākais punkts Baltijas jūrā.
«Baltijas jūrā Baltijas flotē atrodas divas dīzeļelektriskās zemūdenes, kuras, protams, atrodoties mūsu krastu tuvumā, var radīt nelielu bīstamību attiecībā uz to, ka var tikt bloķēta piekļuve Latvijas teritorijai no jūras. Līdz ar to šajā topā var uzskatīt, ka zemūdeņu parādīšanās pie mūsu krastiem ir lielākais no visiem apdraudējumiem,» saka Vērdiņš.