Darbs pie Junkera plāna būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem, norāda FM (14)

«Šajā pusgadā Latvijai ir liels izaicinājums un atbildība strādāt pie tā, lai īstenotu vērienīgo Eiropas Komisijas prezidenta Junkera investīciju plānu. Lai tas izdotos, būs nepieciešama cieša visu iesaistīto pušu sadarbība un konstruktīvs dialogs ar visiem partneriem. Šis plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ES ekonomikā, un mērķis nodrošināt to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var darboties jau šā gada vidū, ir augsts. Tāpēc esam apņēmušies pielikt visas pūles nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanai, lai to īstenotu - tas būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem,» skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Atšķirība Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajam investīciju veicināšanas projektam no līdzšinējām investīcijām caur ES fondiem ir tajā, ka tas būs līdzfinansējums privātiem un publiskiem projektiem, piesaistot finanšu instrumentus ar multiplicējošu ietekmi.

Lai noskaidrotu, kādi ir ierobežojošie faktori investīciju piesaistei, jau 2014.gadā katra ES dalībvalstis apkopoja un iesniedza EK un Eiropas Investīciju bankas (EIB) darba grupai potenciāli finansējamos projektus. Galvenie investīciju segmenti, kuros bija iesniedzami projekti, ir zināšanas un digitāla ekonomika, kas ietver publisko un privāto investīciju izpētes un attīstības (R&D) projektus. Tāpat arī enerģijas savienība, kas paredz starpsavienojumu un enerģijas ražošanu, kā arī energoefektivitātes projektus, transports, kas ietver koridoru un savienojumu izveidi, uzņēmējdarbības veicināšanu un pilsētvides transportu, sociālā infrastruktūra, kas paredz attīstīt izglītības iestādes, veselību, kā arī vides un pilsētvides projektu realizāciju, un resursi un vide, kas ietver dabas resursu efektīvu un drošu izmantošanu, klimata pārmaiņu jautājumu risināšanu.

«Latvija kopumā darba grupai ir iesniegusi 58 projektus par summu vairāk kā 10 miljardu eiro apmērā. Daudzi no šiem projektiem ir ļoti būtiski mūsu ekonomikas attīstībai, tādēļ ir īpaši svarīgi nozaru ministrijām savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu papildu investīcijas mūsu valsts tautsaimniecībā,» norāda Reirs.

Starp iesniegtajiem projektiem ir Latvijas lielāko universitāšu un institūtu pētniecības projekti, arī kopēji Baltijas pētniecības projekti, piemēram, biofarmācijas klastera «BioPharmAlliance» projekts. Attīstības finanšu institūcija ir pieteikusi projektus mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un energoefektivitātes projektu tālākai finansēšanai. Transporta nozarē starp projektiem ir Ziemeļu transporta koridors Rīgā un «Rail Baltica».

Sākotnēji EK partnerībā ar EIB tiks izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kurā EIB ieguldīs 5 miljardus pašu līdzekļus, savukārt ES budžets šim fondam sniegs garantiju instrumentus 16 miljardus eiro apjomā. Tādējādi tiks sniegta iespēja piesaistīt papildus investīcijas, lai finansētu uzņēmumu projektus, tajā skaitā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kopumā fonda darbības rezultāts sasniegs investīciju kopējo apjomu vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Finansējumu plānots ieguldīt, izmantojot gan kapitāla instrumentus, gan parāda instrumentus, gan hibrīdinstrumentus un garantijas. ES dalībvalstu iemaksas fondā būs brīvprātīgas. Plāns paredz, ka gan jaunais fonds, gan arī neatkarīgā ekspertu grupa projektu konsultēšanai (investment advisory «Hub») sāks darbu 2015.gada jūnijā.

Paredzēts, ka investīciju plānam ir jāatbilst visu dalībvalstu interesēm, un svarīgi atzīmēt, ka nepastāv noteikts limits, cik projektiem katra ES dalībvalsts var saņemt finansējumu. Galvenais projektu vērtēšanas kritērijs būs to ekonomiskā dzīvotspēja, un finansējumu vēlāk būs jāatmaksā.