Medijos ne reizi vien ir izskanējuši Latvijas augstāko amatpersonu – Valsts prezidenta Andra Bērziņa un premjerministres Laimdotas Straujumas (V) izteicieni, ka Latvija nav apdraudēta, un tā ir drošībā. Tiesa, Rietumvalstu līderi arvien biežāk izsaka bažas, ka Baltijas valstīm draud pat tieši militāri draudi.
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar portālu «Apollo» skaidro, ka šādi izteikumi ir visnotaļ raksturīgi, un šāda «tradīcija» ir redzama jau kādu laiku.
«Ja mēs atceramies «Nothing special» gadījumu, tad tas būtībā bija tas pats. Kas tad mums te Latvijā notiek? «Nothing special». Tā ir tāda kā mēģināšana slēpties aiz «maskas», lai lieki nesatrauktu sabiedrību,» saka Rajevskis.
Viņš norāda, ka šādi valsts augstāko amatpersonu izteikumi ir zināmā mērā bezatbildība, jo būtu nepieciešams šādos brīžos sabiedrību mobilizēt, lai tā varētu piedomāt pie šīm lietām.
«Sabiedrības atbalsts ir vajadzīgs veselai rindai lietu, piemēram, tai pašai militāro izdevumu palielināšanai vai cilvēku rekrutēšanai zemessardzē. Savukārt tāda pozīcija, ka viss ir droši un nekādu draudu nav – tas nav adekvāti,» uzskata Rajevskis.
Pēc politologa domām, šāda augstāko amatpersonu rīcība ir saistīta ar vēlmi necelt lieku traci sabiedrībā, un visu izdarīt klusu, «kā jau vienmēr». Tiesa, ir ļoti sarežģīti saprast, vai politiķi apzinās reālos draudus vai nē.
«Mēs varam salīdzināt – no vienas puses premjere runā par to, ka paātrinātā tempā ir jāpalielina finansējumu aizsardzībai, bet no otras puses viss liecina, ka tas notiek vien vārdos, nevis reālos darbos. Arī prezidents saka, ka armijas spēku palielināšana nav nepieciešama,» skaidro Rajevskis.
Viņš šo situāciju sauc par «mozaīku», jo nav viendabīga viedokļa un viendabīga redzējuma par notiekošo un nav īstas pārliecības par to, vai amatpersonām ir vienots viedoklis par to, kāda ir reālā situācija.
Savukārt politoloģe Žaneta Ozoliņa uzskata, ka amatpersonas gluži nesaka, ka viss ir kārtībā. Politiskajā elitē jau vismaz desmit mēnešu garumā var dzirdēt konsekventus vēstījumus par to, ka Latvijas drošības un aizsardzības jomā nav viss kārtībā.
«Tieši tādēļ tiek sperti atbilstoši soļi, gan bruņojuma plānā, gan aizsardzības plānu pārskatīšanā, gan finansējuma palielināšanā. Ja Latvijas politiskā elite katru dienu mostoties un ejot gulēt skaļi runās par apdraudējumu Latvijas valstij, tad arī iedzīvotāji nejutīsies īpaši droši,» saka Ozoliņa.
Kā norāda politoloģe, tas ir jautājums par svarīgu ziņu kalibrēšanu, uzturot šo jautājumu racionāli un regulāri mediju telpā, vienlaicīgi sperot konkrētus soļus.
«Kāpēc pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka Kamerons vai kādi citi Rietumvalstu politiķi. Tāpēc, ka viņi ir ilgstoši «gulējuši un tagad pamodušies». Līdz ar to tā ir pamošanās runa, » saka Ozoliņa.
Viņa arī uzsver, ka nevar likt vienos «svaru kausos» politiķus, kuri dara un gribētos, lai darītu un ieguldītu vairāk Latvijas aizsardzībā un drošībā, taču tās šajā gadījumā ir nesalīdzināmas vērtības.
Iepriekš vēstīts, ka par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir brīdinājis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons un premjerministrs Deivids Kemerons, Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists un bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, savukārt Andris Bērziņš un Laimdota Straujuma savā retorikā nav bijuši tik kategoriski norādot, ka tiešu militāru draudu Latvijai neesot.
[* Tulkojumā no angļu val. - nekas īpašs]
