Termiņuzturēšanās atļauju prasītāji krāpjas ar nodokļiem (78)

Balstoties uz drošības policijas pārbaudēm, ievērojami pieaudzis termiņuzturēšanās atļauju atteikumu skaits. Par iemesliem drošības iestāde nestāsta. Patiesos ieguldījumu apmērus, ko Latvijas tautsaimniecībai dod šīs programmas īstenošana, precīzi neviens nezina. Vieni uzskata, ka līdz ar stingrākiem nosacījumiem iebraucējiem  programma ir apstājusies, no kā cieš mūsu ekonomika.  Savukārt Valsts kontrole  nesen pabeigusi revīziju un atklājusi, ka ārvalstniekiem ir iespēja  šmaukties ar valstij nomaksāto  nodokļu summām.

Firma «Forma Pro Films» atrodas Vecrīgā bijušā «Parex bankas» ēkā. To dibināja Krievijas pilsoņi Vladimirs Kostins un Ļubova Zaiceva 2011.gadā. Iemaksāja likumā prasītos 35 tūkstošus eiro uzņēmuma pamatkapitālā un pieteicās termiņuzturēšanas atļaujas iegūšanai.

 Pagāja gads un šajā laikā nodokļos kapitālsabiedrībai  jānomaksā  28 tūkstoši eiro, lai būtu pamats investoriem atļauju  pagarināt. Kompānija uzrādīja nomaksāto PVN un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde to ņēma vērā. Bet vēlāk uzņēmēji šo pārmaksāto naudu atguva.Tādējādi  sanāk , ka valsts   budžetā palika  vien  trīs tūkstoši eiro, kas ir  par 25 tūkstošiem mazāk, kā noteikts likumā.

«Forma Pro Films» Latvijā  nodibinājusi  firmu tīklu, kas piedalās gan Latvijas kinocentra konkursos, gan Rīgas filmu fonda projektos.  Četras reizes noslēgts līgums par līdzfinansējumu ārvalsts filmu uzņemšanai Rīgas pilsētā. Tomēr no domes nauda  nav saņemta, jo firma nevarēja atskaitīties par paveikto.

Pērn «Forma Pro Films» dibinātāji  atkal lūdza pagarināt  viņiem uzturēšanās atļauju, bet nepieciešamos nodokļus solīja nomaksāt vēlāk. Migrācijas lietu pārvalde tam piekrita.

DAINA BAHA
Valsts kontroles revidente, juriste
Ņemot vērā to, ka likumdevējs paredzējis vērtēt ieguvumu, protams, rodas jautājums, ja šis ārzemnieks ir norādījis savos iesniegumos, ka viņam neveicas ar uzņēmējdarbību, kā rezultātā viņš nevarēs samaksāt noteiktajā termiņā noteikto nodokļu summu, kāpēc tomēr tiek dota iespēja nomaksāt vēlāk un atļauju pagarina.

Par pārvaldes lēmumiem sākta dienesta pārbaude. Raidījumam zināms, ka «Forma Pro Films» strīdīgajā gadījumā ierēdnis veidlapā ar roku pierakstījis, ka saņēmis priekšnieka  vietnieces Mairas Rozes personīgo atļauju reģistrēt  termiņuzturēšanas atļauju.

MAIRA ROZE
PMLP priekšnieka vietniece
Jā, nākamajā gadā trūka maza summiņa, kas jau pēc mēneša tika nomaksāta. Tā kā nākamais gads bija kārtībā. Bet, ja mēs skatāmies par kopējiem gadiem, tad, tur protams, nesanāk.

Latvijā patlaban dzīvo ap 33 tūkstošiem iebraucēju ar termiņuzturēšanās atļaujām. Tās izsniedz uz  pieciem gadiem, taču katru gadu atļauja  jāpagarina. Valsts kontrole nejaušā izlasē pārbaudīja 50 saņēmēju pieteikumu. Atklātais ļauj runāt par nepilnībām  kontrolē.

ILZE GRĪNHOFA
Valsts kontroles padomes locekle
Ja mēs runājam tieši par sadaļu, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu pret ieguldījumu uzņēmējdarbībā, tad šī tieši bija tā daļa, kur mēs konstatējām visvairāk pārkāpumus. Kopumā tie bija 20 %no visiem pārbaudītajiem  gadījumiem, kur mēs uzskatām, ka atļauja tika pagarināta nelikumīgi.

Uzņēmējiem neizdotos migrācijas lietu pārvaldi apmānīt, ja tai būtu pieeja VID datu bāzēm, kur varētu pārliecināties par nomaksātajiem nodokļiem vairāku gadu periodā. Ministrija tagad domā, kā uzlabot likumu.

EVIKA SILIŅA
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre
Es šobrīd nevaru pateikt,ka PMLP ir gan kapacitāte, gan finansiālas iespējas administrēt tālāk šo uzņēmumu datu bāzes un  man arī nav pārliecības, ka VID to ļautu. Līdz ar to pārrunu ceļā mums jāatrod kāds risinājums.

Kopš uzturēšanās atļauju programmas izveides vienīgā lēmumu pieņēmēja un reizē arī kontrolējošā iestāde ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Lielais pieteikumu bums pērn un tagad arī valsts kontroles revīzijā atklātais rāda, ka tai ir grūtības uzturēšanās atļauju biznesu efektīvi administrēt.

Lai drošības dienesti varētu pārbaudīt visus iebraucējus, naudu tam politiķi iedeva tikai no šā gada. Sākās pārbaudes gan par tiem, kas atļaujas saņēma pirms pieciem  gadiem,  gan tiem, kas atļaujas  prasa no jauna.  Drošības policijā  norāda,  ka būtiski pieaudzis atteikumu skaits, neatklājot kāpēc un kādi ir galvenie iemesli.

AINARS LATKOVSKIS
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Vienotība)
Šīs te pēcpārbaudes ir ļoti efektīvas! Vismaz tā informācija, kas ir manā rīcībā rāda to, ka viņi ir atrakuši to, kas nav bijis visos šajos pēdējos gados, kopš šī shēma vispār strādā. Līdz ar to mēs varam sagaidīt visādus atklājumus, un izrādīsies, ka nemaz jau tik «tīri» šie investori nav, bet viņus vairāk interesē Šengenas vīza.

Latkovskim ir sīvi viedokļu pretinieki ne tikai Saeimas citās frakcijās, bet arī  Vienotības rindās. Saeimā uz 2.lasījumu Imigrācijas likumā iesniegti priekšlikumi, kas paredz būtiski atvieglot atļauju saņemšanu. Grib mazināt slieksni īpašumiem un nodokļos nomaksājamām summām vidēji lieliem uzņēmumiem. Deputāts Inesis Boķis neslēpj, ka aiz viņa priekšlikumiem stāv darba devēju konfederācija, bankas un lielo pilsētu asociācija.

INESIS BOĶIS
Saeimas deputāts (Vienotība)
Kaut kādus kompromisus vajag  atrast, lai nevis apsaukātos, bet tieši izdomājot to ceļu, kā šo nozari attīstīt. Jo naudiņa ir vajadzīga visiem, gan «budžetniekiem», gan arī valstij.

Ekonomikas ministrija, kam būtu jārūpējas par valsts izaugsmi, patlaban nav iesniegusi nevienu priekšlikumu strīdīgajā likumā. Iekšlietu ministrija nav pret liberālāku atļauju izsniegšanas kārtību, kamēr vien tiek akceptēts viņu priekšlikums, ka ministru kabinets aptur šo programmu, ja atklājas draudi nacionālajai drošībai.

Evika Siliņa
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre
Mēs uzskatām, ka šī sarkanā kartīte ir jāpatur un bez šīs sarkanās kartītes mēs nevaram piekrist šiem liberalizēšanas priekšlikumiem.