Mihaila Barišņikova kolekcijas izstādē «Māksla man līdzās», kas no rītdienas līdz 5.jūlijam būs skatāma mākslas muzejā «Rīgas birža», varēs iepazīties ar lielu mākslinieku eksperimentiem, meklējumiem, mēģinājumiem un tēmu pieteikumiem mākslā, šodien izstādei veltītajā preses konferencē pastāstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Kā uzsvēra Lāce, kolekcija ir unikāla, jo tā ir viena cilvēka veidota, varētu teikt, ka viņa impulsu veidota. «Mākslas darbos redzama deja, teātris un citi mākslas žanri, kas šo kolekciju padara pievilcīgu. Te sastopami krievu mākslinieku, franču mākslinieku un padomju laika krievu «underground» mākslinieku darbi,» stāstīja LNMM direktore.
«Un katrs kolekcijas darbs par kaut ko liecina - gan par darba radītāju, gan kolekcionāru. No šāda aspekta raugoties, kolekcija ir aizraujoša, fantastiska, un tā daudz stāsta par cilvēku,» sacīja Lāce.
Kā pastāstīja Barišņikova Mākslas centra attīstības vadītāja Kirstena Munro, Rīgā eksponēta teju visa Barišņikova kolekcija - 105 darbi no 108. Viņa norādīja, ka kolekcijā var redzēt sadarbību starp dažādiem mākslas žanriem, piemēram, vizuālā māksla var parādīt, cik specifiska ir teātra māksla un otrādi. «Un tāda ir laikmetīgās mākslas būtība - lai žanri savā starpā sadarbotos,» sacīja Munro.
Munro sacīja, ka kolekcija netiek papildināta. Turklāt, tā kā Barišņikova Mākslas centrā nav galerijas darbu eksponēšanai, izstāde ir ceļojoša. Tādējādi šie mākslas darbi ir pieejami skatītājiem.
Kā ziņots, izstādē «Māksla man līdzās» varēs iepazīties ar vairāk nekā 100 mākslas darbiem, kurus 40 gadu laikā vienā kolekcijā apkopojis Rīgā dzimušais baletmeistars Barišņikovs.
Izstādes katalogā lasāmas Barišņikova atmiņas par kolekcijas aizsākumiem: «Pirmo reizi Parīzes «Proscenium» galerijā Sēnas ielā es iemaldījos 1975.gada ziemā. ASV dolārs bija augstā vērtē, un man kabatā bija nauda. Galerijas sienas greznoja Kristiāna Berāra, Žana Kokto, Leonoras Finī, Leona Baksta un citu slavenu autoru skices izrāžu kostīmiem un scenogrāfijai. Es zināju viņu vārdus no skolas laikiem un biju redzējis viņu darbu reprodukcijas, bet nekad - tik tuvu un pieejamus iegādei. Izgāju no galerijas, apreibis no sajūsmas, pasitis padusē Kokto Sergeja Djagiļeva portretu un Berāra skici Džordža Balančina Mocartiānai. Viesnīcā es tos izsaiņoju un noliku uz rakstāmgalda, jutos kā lepns tēvs. Šķiet, man pagāja nedēļas, skatoties uz šiem zīmējumiem un cenšoties aptvert faktu, ka tie patiešām pieder man.»
Pirmo reizi kolekcijas izstāde bija skatāma 2012.gadā Ņujorkas galerijā «ABA», bet 2013.gadā - Maskavas Puškina muzejā. Pēc tam Barišņikovs uzdāvināja kolekciju paša dibinātajai organizācijai - Barišņikova Mākslas centram, kurā viņš darbojas kā mākslinieciskais vadītājs.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Barišņikova Mākslas centru Ņujorkā (ASV), Mākslas muzeju «Rīgas Birža» un laikmetīgās mākslas centru «kim?». Izstāde ir viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas pasākumiem.
