9 iemesli, kāpēc tu vienmēr esi izsalkusi (9)

Tu esi dehidrējusies

Mērena dehidratācija bieži vien izpaužas kā izsalkuma sajūta, lai gan patiesībā tavs organisms pieprasa šķidrumu. Šis «misēklis» rodas hipotalāmā – smadzeņu daļā, kas regulē gan apetīti, gan slāpes. Nepietiekamas šķidruma uzņemšanas gadījumā hipotalāms «uzvedas» tieši tāpat kā izsalkuma gadījumā, tāpēc tava roka automātiski labprātāk izvēlas kādu našķi, nevis, piemēram, glāzi ūdens. Lai no šādām situācijām izvairītos, sāc savu dienu ar glāzi ūdens, kuru turi pa rokai un papildini visas dienas garumā. Ja kārtējo reizi šķiet, ka esi gatava apēst ziloni, vispirms padzeries un nogaidi 15-20 minūtes. Ja izsalkums nepazūd, tad tas ir īsts.

Tu neizgulies kā nākas

Brīdī, kad tu pamosties pēc caurā miegā pavadītas nakts, divi hormoni, kas atbildīgi par apetīti, jau ir pret tevi «sazvērējušies». Nepietiekams miegs var novest pie straujām grelīna līmeņa izmaiņām, tai pat laikā samazinot leptīna izstrādi. Grelīns stimulē apetīti, savukārt leptīns kontrolē sāta sajūtu. Miega trūkums liek tev justies izsalkušākai, nekā patiesībā esi, turklāt tavas ēdiena izvēles būs krietni vien sātīgākas un neveselīgākas. 7 līdz 8 stundas miega katru nakti, un tavi hormoni būs kārtībā.

Tu lieto cieti saturošus ogļhidrātus

Vai tu esi pievērsusi uzmanību, cik viegli cits aiz cita pazūd cepumi kārbā, kamēr tā pēkšņi ir tukša? Vienkāršie ogļhidrāti, kuri sastopami saldumos un balto miltu izstrādājumos, acumirklī paaugstina asinīs cukura līmeni, taču pēc tam ļaujot tam tikpat ātri arī nokrist. Šīs straujās svārstības izraisa pēkšņu izsalkumu, kas liek tev atkal ķerties pie kā cukuraina vai miltaina, tādējādi izraisot apburto loku. Vienīgais veids kā no šī vāveres riteņa izrauties, ir maksimāli izvairīties no vienkāršajiem ogļhidrātiem, un aizstāt tos ar saliktajiem ogļhidrātiem un šķiedrvielām – mandelēm, āboliem, burkāniem u.c. veselīgām alternatīvām.

Tavs hobijs ir stress

Teju ikvienam ir pazīstama situācija, kad pēc garas darbadienas vai kašķa ar savu otro pusīti, gribas sevi «atalgot» ar glāzi vīna vai kūkas gabalu. Kad esi saspringusi, tavs organisms izstrādā stresa hormonus adrenalīnu un kortizolu. Paaugstināts iepriekšminēto hormonu līmenis liek tavas organismam domāt, ka tas ir apdraudēts, tāpēc nepieciešama papildus enerģija, kuru var iegūt no ēdiena. Stress arīdzan samazina laimes hormona serotonīna līmeni, tāpēc tas liek tev justies izsalkušai pat, ja patiesībā esi nogurusi un saskumusi. Tu vari sev palīdzēt, atslābinoties siltā un smaržīgā vannā, apmeklējot jogu vai uzliekot savu mīļāko CD.

Tev patīk iedzert

Tas pirmspusdienu kokteilis vai vīna glāze, kas paredzēta, lai «uzmundrinātu» tavu apetīti, veicina to arī tādā gadījumā, ja tavs vēders jau ir pilns. Cilvēki izvēlas kalorijām bagātīgākus ēdienus, ja pirms tam ir lietojuši alkoholu. Un, tā kā alkohols izraisa dehidratāciju, tad atkal pastāv iespēja, ka ūdens glāzes vietā tu atkal ķersies pie kā ēdama. Ēšana pirms alkohola lietošanas ir daudz gudrāka rīcība, turklāt pamīšus iemalko arī ūdeni.

Tu neēd pietiekami daudz proteīna

Lai arī cik tas neizklausītos dīvaini, šķīvja piepildīšana ar liesu proteīnu un veselīgajiem taukiem ilgāk nodrošinās sāta sajūtu. Proteīns ne tikai fiziski ilgāk paliek tavā kuņģī un rada sātu, bet tas apspiež kāri pēc ēdiena. Centies dienā apēst vismaz 50 gramus proteīna. Tas atrodas, piemēram, grieķu jogurtā, olās, liesā gaļā un pilngraudos.

Tu baidies no taukiem

Gluži kā proteīns, arī nepiesātinātie tauki ir «atbildīgi» par sāta sajūtu. Kad pēc maltītes jūties patiešām paēdusi, tu daudz uzmanīgāk ieklausīsies savā ķermenī, pirms ķersies pie ēšanas nākamo reizi. Iekļauj savā uzturā sirdij un smadzenēm tik veselīgos nepiesātinātos taukus, piemēram, auksti spiestas eļļas, riekstus, sēklas un avokado, un tu daudz retāk pieķersi sevi domājam par čipsiem vai kūkām. Uztura eksperti iesaka dienā uzņemt 20-35% procentus nepiesātināto tauku no visām dienas laikā uzņemtajām kalorijām.

Tu izlaid maltītes

Vēl viens iemesls, kāpēc brokastu izlaišana tev «atspēlējas», ir tas, ka nākamajā maltītē pastāv risks apēst divreiz vairāk. Kad tu izlaid maltīti un tavs kuņģis ir tukšs pārāk ilgu laiku, mums jau pazīstamais hormons grelīns atkal veic savus nedarbus, proti, padara tavu apetīti lielāku. Kad beidzot tavs organisms tiek pie tik ilgi kārotās pārtikas, tas nespēj apstāties, jo ķermenis nezina, kad atkal pienāks nākamā reize, kad tas tiks pabarots. Ideālā variantā ēd ik pēc 3-5 stundām, un, pat ja brokastis nav tavas dienas rutīnas sastāvdaļa, pirms iziešanas no mājas apēd vismaz jogurtu, lai pusdienas nepārvērstos dzīrēs.

Tu lieto specifiskus medikamentus

Tās pašas zāles, kuras to lieto, lai tiktu vaļā no kādas kaites, var būt par iemeslu tavai milzu apetītei. Antidepresanti, piemēram, Zoloft un Paxil, kā arī kortikosteroīdi, ar kuriem ārstē dažādas alerģijas, astmu un Krona slimību, izraisa ēstgribas palielināšanos. Ja tu lieto kādus no šiem medikamentiem un nemitīgi jūties izsalkusi, varbūt, ka ir vērts aprunāties ar savu ārstu par zāļu aizstāšanu.

Avots: www.health.com