«Rail Baltic» projektā paredzēts jauns tilts pār Daugavu (79)

Kā pirmo, paredzēts sākt projektēt un būvēt 27 kilometrus garo Rīgas posmu, kas būs vissarežģītākais. Rīgā paredzēts esošā dzelzceļa šķērsojums Šķirotavā, plānots uzbūvēt jaunu depo, kur veikt apkopi vilcieniem, uzbūvēt jaunu tiltu, pie esošā dzelzceļa tilta un tuneli zem esošajām sliedēm Torņakalnā.

Balgalis pauda cerību, ka šī posma projektēšana sāksies nākamā gada beigās, bet būvniecība notiks no 2020. līdz 2023.gadam.

Kā ziņots, uzņēmuma «RB Latvija» vadība šodien prezentēs iespējamos tehniskos risinājumus Eiropas sliežu platuma trases «Rail Baltica» autoceļu un upju šķērsojumiem, vienotiem transporta koridoriem un dzīvnieku pārejām, kā arī informēs par galvenajiem secinājumiem vides izpētē, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Tāpat tiks sniegta informācija par gatavošanos sabiedriskajai apspriešanai Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Mārupes, Olaines, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novados un Rīgas pilsētā.

Uzņēmumā skaidro, ka novembrī 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skars «Rail Baltica» trase, notiks ietekmes uz vidi (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Savukārt kopš aprīļa veikts vides izpētes darbs un veidoti iespējamie tehniskie risinājumi trases novietojumam Latvijas teritorijā.

Informācija mediju pārstāvjiem tiks sniegta preses konferencē šodien plkst.11 kinoteātrī «Splendid Palace», un tajā piedalīsies pilnsabiedrības «RB Latvija» izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš, telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis un «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» eksperte Evija Brante.

Kā ziņots, Latvijas posma «Rail Baltica» trases detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība «RB Latvija».

«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

«Rail Baltica» projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.